Nodokļu būtība un to funkcijas
Nodokļu sistēma ir viena no svarīgākajām ekonomisko procesu regulēšanas svirām. Ar tās palīdzību sabiedrības kopējo vajadzību apmierināšanai valsts un pašvaldību budžetos koncentrē daļu iekšzemes kopprodukta. Savukārt, nodoklis – tas ir viens no finānsu zinātnes pamatjēdzieniem. Nodokļa būtības saprašanas grūtības ir saistītas ar to, ka nodoklis tā ir ekonomiskā un tai pašā laikā sajmnieciskā un tiesiskā reālās dzīves parādība.
Nodokļu un nodevu sistēmu veido:
1. valsts nodokļi, ar kuriem apliekamos objektus un kuru likmi nosaka Saeima;
2. valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;
3. pašvaldības nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu un pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem maksājumiem.
Nodokļa definīcija ir sekojoša:
Nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajos budžetos), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas, nokavējuma naudas maksājums kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu. Nodokļi ir naudas maksājumi, ko veic nodokļu maksātāji uz bezatlīdzības pamata, un tie nav saistīti ar noteiktu mērķi. [11,89]
Savukārt valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajos budžetos), vai likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētajiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem).
Pasaules pieredze rāda, ka nodokļu regulēšana kopā ar kredītu un naudas regulēšanu ir tirgus ekonomikas vadīšanas visefektīvākā forma. Nodokļi - tā ir valsts ieņēmumu pamatforma pasaules attīstītajās valstīs.
…
