Patērētāju kreditēšanas attīstības tendences Latvijā

Secinājumi un priekšlikumi
No pētijuma izriezt sekojoši secinājumi:
1. Kredīts ir naudas summa, ko kredīta devējs aizdot pārtērētājam uz laiku, par to piemērot komisijas maksu un aizdevuma procentus. Savukārt patērētājs šo aizdevumu izmanto labklājības celšanai, medicīnas pakalpojumu apmaksai, automašīnas iegādei vai citu neplānoto izdevumu segšanai.
2. Kredītvēsture, ko katrs patērētājs veido patstāvīgi, var sekmēt vai otrādāk ierobežot kreditēšanas pakalpojumu izmantošanu. Pozitīvās kredītspējas gadījumos, aizdevēji piešķir kredītu ar labākiem nosacījumiem, savukārt ja patērētājiem ir negatīvā kredītvēsture aizdevējs var atteikt kreditēšanas darījumu vai piešķirt samērā augstas procentu likmes.
3. Nebanku sektora dalībnieku skaits ir lielāks, tomēr kredītportfeļa apjomi ir ievērojami mazāk. Šāda veida atšķirība ir skaidrojama ar to kā banku sektors vairāk orientējās uz ilgtermiņa kredītiem un lielākiem kredīta apjomiem, kā piemēram kredīti mājokļa iegādei, būvniecībai vai remontam. Nebanku kreditētāju prioritāte ir kredīti mazākos apmēros un īsāku termiņu.
4. Banku kopējais kredītportfeļa apjoms mēreni samazinās, 2017.gada tā atlikums ir 5 178 miljoni eiro, attiecībā pret iepriekšējo gadu samazinājums sastāda mazāk nekā 1%. Turpretī nebanku aizdevēju kredītportfelis pakāpeniski pieaug, 2017.gadā pirmajā pusgadā sasniedzot vēsturiski lielāko atlikumu jeb 560 miljonus eiro.
5. Kredītiestāžu aizdevumu īpatsvars bez kavējumiem sastāda 96.49% no kopējā portfeļa, bet nebanku aizdevēju sektorā 84.73%, abos sektoros ir vērojama kavēto maksājumu īpatsvara samazināšanās.
6. 2017.gadā gadā kredītiestādes no jauna izsniedza 617 miljonus eiro, lielāko īpatsvaru no izsniegtiem kredītiem jeb 69% veidoja hipotekārie kredīti, darba autore uzskata kā 2018.gadā pieprasījums pēc šī aizdevuma veida pieaugs, jo tika ieviesta jauna Altum programma, kas atbalsta jaunos speciālistus.
…