IEVADS
Devīto gadu dzīvojam 21.gadsimtā. Visa pasaule attīstās, gan zinātnes, gan ekonomikas līmeņos. Latvijā nepārtraukti notiek nozīmīgas pārmaiņas. Vispirms – neatkarības atgūšana un pāreja no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomikas modeli. Tad gatavošanās un iestāšanās Eiropas Savienībā. Paralēli tam – nepārtrauktās politisko partiju nesaskaņas un valdību maiņas. Šie procesi mijiedarbojas ar visām ekonomikas jomām, tai skaitā arī patēriņa kreditēšanas nozari.
Kreditēšana ir augsta riska darījumi gan banku, gan nebanku nozarē, tai pašā laikā ļoti pelnoši darījumi. Vārds „kredīts” nāk no latīņu valodas „credare” - ticēt, uzticēties. Šī vārda nozīme pilnībā atbilst kredīta būtībai – kredītiestāde uzticas aizņēmējam, ka tas zināmā laika posmā atdos kredītu. Par uzticēšanos ir jāmaksā ar procentiem. Jo zemāka uzticamība, jo lielāki procenti. Lai novērtētu uzticamību, jebkura kredītiestāde izstrādā kredītpolitiku – īpašu instrukciju, kas organizē kreditēšanas procesu un pieļaujamo risku – tātad pieejamo kredīta summu un termiņu. No kredītpolitikas ir atkarīgs, cik daudz un kam tiks izsniegti kredīti, tātad tas ir stūrakmens kreditēšanas attīstībā.
Kreditēšanai ir būtiska loma saimniekošanas procesus visos tautsaimniecības līmeņos. Pēdējo divu gadu laikā kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai privātpersonas arvien biežāk izmantoja aizņemšanās iespēju gan nepieciešamības gadījumos, gan arī gadījumos, kad cilvēkus pārņēma pārmērīgs optimisms par nākotni. Kreditēšanas straujie izaugsmes tempi izraisīja tautsaimniecības izaugsmi, ilūziju par labklājības celšanos, pārmērīgu patēriņu un bija viens no inflācijas pieauguma ietekmējošajiem faktoriem. Šobrīd, kad notiek valsts ekonomikas lejupslīde, arī patēriņu kreditēšanas nozare atslābst. Rodas jautājumi: Kas notiks tālāk? Vai patēriņa kredīti atgūs savu popularitāti? Vai esošie kredītņēmēji spēs izpildīt saistības? Kā kredītiestādēm palīdzēt saviem klientiem nenogrimt kopā ar nesamaksātajiem parādiem? Kā mazināt augsto risku, izsniedzot aizdevumus? Šie visi jautājumi ir ļoti aktuāli, jo no to risinājumiem būs atkarīga patēriņa kreditēšanas un tautsaimniecības nākotne. Tieši tādēļ autore izvēlējās rakstīt maģistra darbu par šo nozīmīgo tēmu: „Patēriņa kredītu tirgus analīze un tā attīstības iespējas Latvijā”.
Maģistra darba mērķis ir izpētīt Latvijas patēriņa kredītu tirgu, balstoties uz tirgus līdzšinējās attīstības analīzi, izdarīt secinājumus un izvirzīt priekšlikumus turpmākajai patēriņa kreditēšanas pilnveidošanai un attīstībai Latvijā.
Darba mērķa sasniegšanai autore izvirza šādus uzdevumus:
• pamatojoties uz speciālo literatūru, noskaidrot kredīta būtību un funkcijas;
• izpētīt kredītpolitikas veidošanās principus;
• raksturot patēriņa kredītu tirgus dalībniekus;
• izzināt Latvijā pieejamo patēriņa kredītu veidus un to atšķirības;
• izmantojot statistikas datus, izanalizēt patēriņa kredītu dinamiku Latvijā;
• apzināt patēriņa kredītu attīstības perspektīvas.
Maģistra darbs sastāv no ievada, trim nodaļām ar apakšnodaļām, secinājumiem un priekšlikumiem, kā arī no izmatotā literatūras un avotu saraksta un astoņiem pielikumiem. Darba pirmo nodaļu autore velta teorētiskai kredīta izpētīšanai – tiek noskaidrots kredīta jēdziens, īpašības, veidi, pazīmes, funkcijas. Tiek pieminēta likumdošanas bāze un kredītus kontrolējošo institūciju darbība, kā arī kredītreitinga, kredītriska un kredītpolitikas būtība. Darba otrajā nodaļā autore raksturo patēriņa kredītu tirgu, izpētot šī tirgus dalībniekus un viņu piedāvātos patēriņa kredītu veidus. Šajā nodaļā arī atspoguļota aizdevumu dinamika, balstoties uz Latvijas Bankas, Finanšu un Kapitāla Tirgus Komisijas, kā arī Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību jaunākajiem statistikas datiem. Savukārt trešā darba daļa ir veltīta patēriņa kredītu attīstības iespēju meklēšanai, kurā autore aplūko Latvijas Bankas Kredītu reģistra un inkaso uzņēmumu ietekmi uz šo tirgu, kā arī pārējo tirgus dalībnieku rīcību.
Darba izstrādāšanai ir izmantotas vispārpieņemtās ekonomiskās un statistiskās analīzes metodes.
Pētījuma periods ir no 2006. – 2008. gadam, jo darba mērķis vairāk ir vērsts uz konkrētas situācijas novērtēšanu. Taču vairāki statistikas dati un darba teorētiskā bāze ir ņemta arī no vecākiem avotiem, lai autore gūtu labāku priekšstatu par pētāmo jautājumu loku.
Darbs izstrādāts pamatojoties uz vispārējo un speciālo ekonomisko literatūru latviešu un angļu valodās, statistikas datiem, likumdošanas aktiem, uzņēmuma a/s Baltijas Izaugsmes Grupa nepublicētajiem datiem, kā arī autores pieredzes patēriņu kreditēšanas jomā. Darba izstrādē daudz izmantots interneta tīkls, kurā pieejami kā jaunākie skaitliskie dati, tā aktuālākā informācija pētāmajā jautājumā, ko sniedz gan Centrālā Statistikas pārvalde, gan Latvijas Bankas statistikas apkopojumi, gan Finanšu un Kapitāla Komisijas dati, gan Latvijas laikrakstu datu bāzes, gan arī pašu kredītiestāžu pētījumi.
Tā kā maģistra darbam ir ierobežots apjoms, autore neiedziļinājās līzinga tirgus analīzē, dēļ tā specifiskās būtības un nelielās lomas kopējā kredītu tirgū.
…
