SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Pēdējās gribas rīkojumi Latvijā ir divi veidi: testaments un mantojuma līgums. Atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam kā obligāts nosacījums ir pēdējās gribas izteikums rakstveidā. Tāpat, Civillikums paredz ne tikai rakstveida formu, bet arī īpašu rakstveida formu, t.i. taisītu pie notāra vai bāriņtiesā (publiskie testamenti) un mantojuma atstājējam pašrocīgi visu testamentu uzrakstot un parakstot (privātie testamenti). Autors secina, ka liecinieku obligātās līdzdalības izslēgšana testamentu sastādot, ir atzīstams kā pamatots grozījums Civillikumā. Attiecībā par privātajiem testamentiem autors uzskata, ka likumdevējs, ņemot vērā, ka mantojuma tiesības ir privātas tiesības, varēja paredzēt izņēmumus, kad notiktu atkāpe no prasības visu testamentu rakstīt pašrocīgi.
1. Priekšlikums: papildināt Civillikuma 446. pantu ar otro daļu sekojošā redakcijā:
„Gadījumos, ja mantojuma atstājējs veselības stāvokļa dēļ nevar visu testamentu rakstīt pašrocīgi, testamentu var sastādīt rakstveidā arī citā veidā, mantojuma atstājējam to parakstot.”
Iepriekš minēto priekšlikumu autors izvirza ar mērķi, lai personas nespēja vērsties pie notāra vai bāriņtiesā, kas var būt pamatota ar dažādiem objektīviem apstākļiem, un vienlaicīgi nespēja pašrocīgi uzrakstīt testamentu, neatņemtu tam tiesības dot pēdējo rīkojumu. Autors var secināt, ka, ja Civillikuma 456. panta pirmā daļa paredz tiesības izdarīt izlabojumus citai personai pēc testatora gribas, tad arī ir jāparedz imperatīva tiesību norma privāto testamentu formā.
Civillikuma 458.pants paredz, ka, ja testamentārais rīkojums acīmredzot nav nobeigts un noslēgts, tad tam nav nekāda spēka. Tā kā šāds tiesiskais regulējums apgrūtina iztulkot testatora gribu, ņemot vērā, ka privātos testamentos persona sastāda pati bez amatpersonas līdzdalības, iepriekš minētais pants jāprecizē, veicot grozījumus:
2. Priekšlikums: izteikt Civillikuma 458. pantu sekojošā redakcijā:
„Ja testamentārais rīkojums acīmredzot nav nobeigts un noslēgts, tad tam nav nekāda spēka. Par acīmredzot nenobeigtu un noslēgtu uzskata testamentu, kuru testators nav parakstījis.”
Publiskā testamenta priekšrocība ir tā, ka to sastāda lietpratēji – notārs vai bāriņtiesa darbinieks. Tādejādi saturiski tas noteikti būs tāds, kura iztulkošanā šaubas vai nu neradīsies vai radīsies reti. Sastādot privātos testamentus, ko persona dara pēc sava ieskata, var veidoties, ka paustā griba ir jāprecizē. Civillikums paredz, ka privāts testaments iegūst publiska testamenta spēku, ka tiek nodots glabāšanā notāram vai bāriņtiesai. Tomēr saturiski tas paliek tāds, kādi to testators ir uzrakstījis. Autors izvirza kā priekšlikumu grozīt Civillikuma 443. pantu, atbilstoši Civillikumā ietvertajam regulējumam par tiesiskiem darījumiem.…
