NOBEIGUMS
Izstrādājot bakalaura darbu „Pierādījumi kriminālprocesā”, autors vēlējās atklāt pierādījumu nepieciešamību un lomu ne tikai kriminālprocesa ietvaros, bet arī akcentējot uzmanību uz tiesisko regulējumu un specifiku jomā, ko regulē KPL arī operatīvās darbības veikšanā.
Darba izstrādes gaitā autors izdarīja sekojošus secinājumus:
1. Pierādījumu priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādījumu gaitā izslēgtas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību.
2. Pierādījumi kriminālprocesā ir liecības, eksperta, revidenta vai kompetentās institūcijas atzinums, lietiskie pierādījumi, dokumenti, elektroniskie pierādījumi un izmeklēšanas darbībās iegūtās ziņas.
3. Pierādījumu izpratnes jautājumā kriminālprocesuālajā literatūrā pastāv vairāki viedokļi, taču pēc autora domām, nav būtiski, kā tiek dēvēta pierādošā informācija. Būtiski ir pierādījumu saturs un izmantošanas iespēja pierādījumos.
4. Pierādījumus vērtē pēc pārliecības, kas izriet no patiesības noskaidrošanas pienākuma. Tiesneša pārliecībai jāizriet no objektīviem pamatiem, radot tiesnesim objektīvu pārliecību.
5. Noskaidrots, ka elektroniskās saites, kā piemēram, e-pasts, arī kalpo kā pierādījumi kriminālprocesā, t.i. KPL 136.pants "Elektroniskie pierādījumi": "Par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem elektroniskas informācijas formā, kas apstrādāta, uzglabāta vai pārraidīta ar automatizētas datu apstrādes ierīcēm vai sistēmām.
6. Noskaidrots, ka tehniskie līdzekļi var būt kā viens no pieradījumu viediem kriminālprocesā. Jo, kā regulēts KPL 10.nodaļā "Izmeklēšanas darbības" un 140.panta pirmajā daļā, tad ir noteikts, ka procesa virzītājs procesuālo darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus (telefonkonference, videokonference), ja to prasa kriminālprocesa intereses.
…
