Diplomdarba tēma „Pierādīšana un tās subjekti kriminālprocesā” aktuāla gan tiesību jomā, gan sabiedrībā savstarpējo attiecību taisnīgā noregulējumā. Diplomdarba mērķis – ir izpētīt pierādīšanas jēdzienu, tā tiesisko attīstību Latvijas Republikas kriminālprocesā un kriminālprocesā iesaistīto pierādīšanas subjektu tiesības un pienākumus, kā arī konstatēt problēmjautājumus un ieteikt to risinājumu.
Autore, analizējot normatīvos aktus, juridisko literatūru un pieejamos interneta resursus, noskaidroja pierādīšanas jēdziena skaidrojumu un tiesisko izcelsmi; analizējot pieejamos normatīvos aktus, judikatūru noskaidroja ar pierādīšanas institūta saistīto piemērošanas problemātiku, kā arī noskaidroja kriminālprocesā iesaistīto subjektu tiesības un pienākumus saistībā ar pierādīšanas procesu, kas nosaka personas tiesības uz taisnīgu tiesu.
Atslēgas vārdi: pierādīšana, nevainīguma prezumpcija, pierādīšanas subjekti, pierādīšanas nasta un tās pārnešana.
Kriminālprocess ir tiesiska norise, kuras mērķis ir taisnīgs krimināltiesisko attiecību risinājums, ievērojot gan cietušā, gan noziedzīgā nodarītāja, gan sabiedrības intereses un vajadzības . Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt kārtību, kas nodrošina efektīvu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, ar nosacījumu, ka tas tiek veikts bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē .
Latvijas teritorijā kriminālprocesuālajās tiesībās pirmie rakstiskie likumi parādās tikai 19.gs, vienlaikus kā citur pasaulē, tas ir laiks, kad pasaules vēsturē mainās sabiebrības uzbūve un tās vajadzības, notiek tehnoloģiskās izaugsmes attīstība, kas virza arī citu jomu attīstību. Rodas nepieciešamība pēc procesuāla likuma, kas regulētu publiski tiesiskās attiecības likuma pārkāpuma gadījumā – starp valsti un cilvēku. Šajā laikā pasaulē tiek likti pamati cilvēktiesību principiem, kuri vēlāk 20.gs. tiks noteikti Vispārējā cilvēktiesību Deklarācijā , kurai 21.gs. pievienosies vairākums pasaules valstis.
Latvijā no 1884.gada spēkā Krievijas Impērijas Kriminālprocess, kurš ar periodiskiem labojumiem, grozījumiem ir spēkā līdz 1961.gadam, likums tiek koriģēts atbilstoši spēkā esošajai politiskajai varai Latvijas teritorijā. 1961.gadā tiek apstiprināts Latvijas PSR Kriminālprocesa kodeksa likums, kura normas ir spēkā arī pēc Latvijas Republikas atjaunošanas. 2005.gadā tiek pilnībā pārstrādāts un pieņemts jauns Kriminālprocesa likums, kas pēc saviem principiem un normām atbilst starptautiskajām normām un nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi. Šajā likumā daudzas līdz šim praksē pielietoti principi un nosacījumi ir ieviesti atsevišķos likuma pantos rakstiski.
