Pirmsskolas vecuma bērnu emocionalitātes attīstības sekmēšana mūzikas uztveres procesā

1.Emociju psiholoģiskais raksturojums
1.1. Emociju jēdziens, to veidi

“Psiholoģijas vārdnīcā” emocijas ir definētas kā "psihes regulācijas process, kas nodrošina cilvēkam iespēju rīkoties mērķtiecīgi un norāda uz notikušā subjektīvo nozīmīgumu, saistot izziņu procesus ar personības struktūru". [19;41]
No tā var secināt, ka emocijas cilvēki var redzēt savā un citu uzvedībā, par emocijām liecina tas, kā viņi izturas pret dažādām lietām, tas, kā jūtas, ja nav sasnieguši savu iecerēto rezultātu, vai priecājas, ja saskaras ar kaut ko patīkamu un sev tīkamu.
Savukārt, "Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīcā" emocijas tiek definētas kā "neiropsihiskās pašregulācijas komplekss, reakcija uz iekšējiem un ārējiem kairinājumiem, uzbudinājums, kas izpaužas specifiskā, samērā īslaicīgā pārdzīvojumā un reaģēšanā dažādās situācijās, patikā un nepatikā, priekā, bailēs, pārsteigumā, atspoguļojas mīmikā, žestos un valodā. Emocijām ir liela nozīme saskarsmē un kultūrā"[17;48].
Tātad emocijas cilvēki var paust gan vienatnē, gan atrodoties saskarsmē ar kādu citu cilvēku. Tās parādās dažādās situācijās, piemēram, sarunājoties ar kādu, lasot grāmatu, skatoties televizoru, vai arī klausoties mūziku. Emocijas var būt īslaicīgas, kuras cilvēki atspoguļo visdažādākajos veidos, piemēram, īsi, skaļi iekliedzoties, cilvēks var paust savas bailes, ja kāds to ir nobaidījis. Savas emocijas var paust arī ar žestiem, piemēram, pieliekot sejai priekšā roku, var paust pēkšņu baiļu emocijas.
Emocijas izpaužas kā:
1. Ārējās ekspresīvās pārmaiņas cilvēka uzvedībā (mīmika, pantomīmika
utt.)
2. Dažāda tipa pārdzīvojumi, ko sauc par prieku, bailēm vai nemieru.
3. Pārmaiņas organismā, kuras parasti saistās ar attiecīgiem emociju nosaukumiem.
4. Izziņas zonas pārmaiņas – tā, piemēram, bailes it kā paplašina objektu skaitu, kas var būt bīstami, un prasa nepārtrauktu modrību, sekojot šiem objektiem. [19;41]

…