SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Prasības nodrošinājums ir civilprocesā paredzēts prasītājam iespējams un atbildētāju ierobežojošs pagaidu aizsardzības līdzeklis mantiska rakstura prasībās prasītājam labvēlīga sprieduma izpildes nodrošināšanai.
2. Prasības nodrošinājuma būtība ir nodrošināt to, ka pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā prasītājam būtu iespēja arī šo spriedumu izpildīt, tādā veidā garantējot vislabāko civilprocesa rezultātu – ne tikai dodot personai tiesības uz taisnīgu tiesu, kas tiek realizētas ar prasītājam labvēlīgu spriedumu, bet arī dodot iespēju gūt vajadzīgo rezultātu un šo spriedumu nākotnē izpildīt. Prasības nodrošināšanas mērķis nekādā gadījumā nav atbildētāja (komersanta) saimnieciskās darbības apgrūtināšana vai kavēšana un nesamērīgu prasības nodrošinājumu līdzekļu piemērošana nav pieļaujama.
3. Civilprocesa likuma 137.panta trešajā daļā noteiktais, ka izskatīt jautājumu par prasības nodrošināšanu pieļaujams jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā, nav precīzs formulējums, jo pieteikumu par prasības nodrošinājumu var iesniegt tiesā, kurā lieta atrodas izskatīšanā pēc būtības – tātad pirmās un apelācijas instances tiesā, savukārt, ja lieta atrodas kasācijas instancē, šādu pieteikumu nevar iesniegt, tā kā kasācijas instance neskata lietu pēc būtības. Tiesu praksē minētais formulējums tiek interpretēts kā Augstākās tiesas Senāta pienākums skatīt blakus sūdzības par Civillietu tiesu palātas lēmumiem prasības nodrošinājuma jautājumā, tomēr arī šajā gadījumā likumā noteiktais formulējums „pieļaujams” ir neprecīzs, jo šādu jautājumu skatīšana saskaņā ar tiesību normām ir Augstākās tiesas Senāta pienākums, nevis tiesības.
4. Autores ieskatā normatīvajos aktos būtu lietderīgi nostiprināt tiesu praksē piemēroto principu, ka prasību iespējams nodrošināt arī tikai par kādu daļu no prasības summas, nevis tikai par visu prasības summu, vienlaikus Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 5.punktā nosakot, ka valsts nodeva par prasības nodrošinājumu ir maksājama no summas, par kādu prasītājs lūdz nodrošināt prasību.
5. Prasības nodrošinājuma veids – aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības – ir personisks prasības nodrošinājuma veids, jo ar to tiek atbildētājam un nevis atbildētāja mantai aizliegts veikt kādas noteiktas darbības. Šo prasības nodrošinājuma līdzekli var piemērot tikai mantiska rakstura prasībās un tā izpildei ir noteikta speciāla kārtība – to izpilda tiesu izpildītājs, paziņojot nolēmumu atbildētājam un attiecīgajām trešajām personām pret parakstu vai ierakstītā sūtījumā. Prasītājam, lūdzot piemērot šo prasības nodrošinājuma līdzekli, ir rūpīgi jāizvērtē tā piemērošanas lietderīgums, jo minētais prasības nodrošinājuma līdzeklis netiek reģistrēts publiskajos reģistros.
6. Civilprocesa 140.panta astotajā daļā ir noteikts, ka gadījumā, ja lēmums par prasības nodrošinājumu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tad tiesa pieņem lēmumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu pēc iespējamā prasītāja vai atbildētāja pieteikuma saņemšanas. Autores ieskatā tādā veidā rodas situācija, ka pie neierosināta civilprocesa joprojām pastāv iespējamo atbildētāju saistošs prasības nodrošinājums, kuru atcelt iespējamais prasītājs nav ieinteresēts, tātad pieteikums jebkurā gadījumā ir jāsniedz pusei, kura iespējamā prasītāja pieteikumā par prasības nodrošināšanu tika norādīta kā iespējamais atbildētājs un kuras manta tika apķīlāta, pamatojoties uz šo pieteikumu. Tādā veidā iespējamais atbildētājs atkal ir nostādīts neizdevīgākā pozīcijā salīdzinoši ar iespējamo prasītāju, kurš ir visa šī procesa iniciators, lai arī prasību tiesā tā arī nav iesniedzis. Ievērojot minēto, autore uzskata, ka būtu lietderīgi Civilprocesa likuma 140.panta astotajā daļā noteikt regulējumu, ka, ja iespējamais prasītājs tiesas noteiktajā termiņā neiesniedz prasības pieteikumu, tad tiesa pieņem lēmumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, un, proti, izteikt Civilprocesa 140.panta astoto daļu šādā redakcijā:
„(8) Ja lēmums par prasības nodrošinājumu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pieņem lēmumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.”.
…
