Mūsdienās bieži vien cilvēki kārto civiltiesiskus jautājumus ar pārstāvju palīdzību, jo no tā vai tu spēsi pareizi un lietpratīgi aizstāvēt savas tiesības un intereses, ir atkarīgs lietas rezultāts. Līdz ar to, cilvēks, kam nav juridiskās izglītības un kas nav pārliecināts, ka spēs tiesas sēdē izklāstīt visus svarīgus faktus, izmanto pārstāvja palīdzību, kas saskaņa ar Civilprocesa likumu arī ir lietas dalībnieks.
Ar pārstāvību tiek radītas tiesiskas attiecības, saskaņā ar kurām viena persona - pārstāvis - tai piešķirtā pilnvarojuma robežās uzstājas citas personas - pārstāvamā - vārdā, aizstāvot viņas tiesības un likumīgās intereses, kā arī veicot darbības, kas rada, groza vai izbeidz pārstāvamā tiesības un pienākumus ar citām trešajām personām, izņemot tās tiesības un pienākumus, kuriem ir personisks raksturs un kurus nevar realizēt ar pārstāvības starpniecību.1
Civilprocesa likums regulē prasības tiesvedības noteikumus un kārtību, tas ir, nosaka to personu loku, kuras var celt prasību tiesā, pretprasības celšanas iespējas, prasības nodrošinājuma pamatus un līdzekļus. Prasības tiesvedības lietas dalībnieku tiesisku statusu regulē arī citi normatīvie akti, piemēram, likums „Par tiesu varu”, „ Bāriņtiesu likums”, likums „ Par pašvaldībām”.
Diplomdarba mērķis ir apzināt un izprast prasības tiesvedības būtību, izvērtēt civillietas ierosināšanas un izskatīšanas pamatus, un raksturot un izanalizēt prasības tiesvedības lietas dalībnieku jēdzienu un viņu procesuālo statusu, kā arī aplūkot tos aspektus, kas nosaka, kā persona var kļūt par prasības tiesvedības lietas dalībnieku civilprocesuālajās tiesībās.
Diplomdarba uzdevumi:
1. Konstatēt apstākļus, kas nosaka prasības tiesvedības lietas dalībnieku rašanās pamatus;
2.Apzināt prasības tiesvedības lietas dalībniekus civilprocesuālajās tiesībās;
3. Izanalizēt prasības tiesvedības lietas dalībnieku procesuālās tiesības un pienākumus;
4.Izanalizēt pārstāvja kā prasības tiesvedības lietas dalībnieka lomu prasības tiesvedībā;
5.Izanalizēt prasības tiesvedības veidus un noskaidrot kam ir tiesības celt prasību tiesā un kādā veidā;
6.Aplūkot prasības veidus un to klasifikāciju;
7.Salīdzināt prasības tiesvedības veidus ar pārējiem tiesvedības veidiem.
Diplomdarba izstrādes gaitā jāpielieto dažas pētījuma metodes, kā, piemēram, šādas: 1. analīze un sintēze (likumu un citu zinātnisko avotu analīze), 2. salīdzināšanas metode (literatūras avotu salīdzināšana), 3. abstrahēšana (konkrētā priekšmeta vai parādības interesējošo pazīmju izdalīšana, atdalīšana un fiksācija, bet citu īpašību un pazīmju vērā neņemšana), kā arī pētījuma gaitā jāņem vērā tiesu prakse, kā arī informācija no mācību grāmatām, žurnāliem un normatīvajiem aktiem.
Izvēloties darba tēmu, es ņēmu par pamatu pētāmā jautājuma aktualitāti un nozīmi tiesas darbā, kā arī personīgo interesi par prasības tiesvedības būtību.
1.Prasības tiesvedības jēdziens un būtība
1.1.Tiesvedības jēdziens
Civilprocess ir tiesvedība civillietās un likumā noteikta civillietu izskatīšanas kārtība tiesās. Civilprocesa likums nosaka, ka visām fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.
Tiesvedība kā tāda ļoti bieži tiek pielietota arī kā līdzvērtīga kategorija tiesību zinātnei. „Citreiz to saprot kā tiesu praksi – lēmumu summu, ko pieņēmušas dažādas tiesas, kā arī tiesvedība izpaužas dažkārt kā juridiskās zinātnes pakārtotā (apakš) nozare vai arī kā viena no tiesību nozarēm. Ir arī uzskats, ka tiesvedība ir speciālo zināšanu nozare, kuras robežās un ar kuras palīdzību notiek valstiski tiesiskās īstenības teorētiski lietišķā apgūšana.…
