Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 4 | |
I. | PRETLIKUMĪGS DARĪJUMS LATVIJAS TIESĪBĀS | 6 |
1. | PRETLIKUMĪGa DARĪJUMa JĒDZIENS | 6 |
2. | SAISTĪBU VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI | 6 |
a) | Vispārīgs raksturojums | 6 |
b) | Darījuma priekšmets | 7 |
c) | Neatļauta un nepieklājīga darbība, kas ir pretēja reliģijai | 8 |
d) | Neatļauta un nepieklājīga darbība, kas ir pretēja likumiem | 9 |
e) | Labi tikumi kā saistību vērtēšanas kritērijs | 10 |
f) | Neatļauta un nepieklājīga darbība, kas vērsta uz likuma apiešanu | 12 |
f1) | Likuma apiešana tiesu praksē | 13 |
f2) | pirmpirkuma tiesību apiešana | 16 |
g) | Publiskā iekārta un publiskā politika | 17 |
II. | PRETLIKUMĪGU DARĪJUMU IZPRATNE ĀRVALSTĪS | 20 |
1. | PRETLIKUMĪGA DARĪJUMA REGULĒJUMS UN IZPRATNE BEĻĢIJAS UN FRANCIJAS TIESĪBĀS | 20 |
a) | Vispārīgs raksturojums | 20 |
b) | publiskās politikas (‘ordre public’) un labu tikumu (‘bonnes moeurs’) izpratne | 21 |
c) | darījuma priekšmets (‘objet’) un pamats (‘causa’) | 22 |
2. | PRETLIKUMĪGA DARĪJUMA REGULĒJUMS UN IZPRATNE VĀCIJAS TIESĪBĀS | 23 |
a) | Vispārīgs raksturojums | 23 |
b) | Labu tikumu (‘Gutten sitten’) izpratne Vācijas tiesībās | 24 |
3. | PRETLIKUMĪGA DARĪJUMA REGULĒJUMS UN IZPRATNE GRIEĶIJAS TIESĪBĀS | 26 |
a) | Vispārīgs raksturojums | 26 |
b) | Labu tikumu izpratne | 27 |
4. | PRETLIKUMĪGA DARĪJUMA REGULĒJUMS UN IZPRATNE NĪDERLANDES TIESĪBĀS | 27 |
a) | Vispārīgs raksturojums | 27 |
b) | Saistību vērtēšanas kritēriji | 28 |
5. | PRETLIKUMĪGA DARĪJUMA REGULĒJUMS UN IZPRATNE ANGLO- SAKŠU TIESĪBU VALSTĪS | 29 |
a) | Vispārīgs raksturojums | 29 |
b) | Amorāli jeb netikumiski darījumi kā viens no ‘public policy’ kritērijiem | 29 |
c) | Citi ar ‘public policy’ aizliegtie darījumi | 30 |
a) | Regulējums Lietuvā | 34 |
b) | Regulējums Itālijā | 34 |
c) | Regulējums Filipīnās | 35 |
7. | ĀRVALSTU REGULĒJUMA SAVSTARPĒJAIS SALĪDZINĀJUMS | 35 |
III. | FIKTĪVI UN SIMULATĪVI DARĪJUMI | 37 |
1. | FIKTĪVS DARĪJUMS | 37 |
2. | SIMULATĪVS DARĪJUMS | 38 |
IV. | PRETLIKUMĪGA DARĪJUMA SEKAS | 40 |
1. | PRETLIKUMĪGA DARĪJUMA SEKAS PĒC LATVIJAS CL | 40 |
a) | Vispārīgs raksturojums | 40 |
b) | Izņēmumi, kad pretlikumīgs darījums ir spēkā | 40 |
2. | PRETLIKUMĪGA DARĪJUMA SEKAS ĀRVALSTĪS | 42 |
a) | Pretlikumīga darījuma sekas pēc Grieķijas CK | 42 |
b) | Pretlikumīga darījuma sekas pēc Vācijas CK | 43 |
c) | Pretlikumīga darījuma sekas pēc anglo- sakšu tiesību sistēmas | 43 |
V. | CITU PERSONU TIESĪBAS APSTRĪDĒT PRETLIKUMĪGU DARĪJUMU | 45 |
1. | JURIDISKAJĀ LITERATŪRĀ IZTEIKTAIS VIEDOKLIS | 45 |
2. | PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA LATVIJAS TIESU PRAKSĒ | 46 |
a) | Vispārīgs raksturojums | 46 |
b) | Juridiska vērtējuma nepieciešamība | 47 |
c) | Trešo personu aizskartās intereses kā prasības celšanas pamats | 48 |
3. | PRETLIKUMĪGA DARĪJUMA APSTRĪDĒŠANA ĀRVALSTĪS | 49 |
VI. | KOPSAVILKUMS | 51 |
VII. | ANOTĀCIJAS | 54 |
VIII. | IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN JURIDISKO AKTU SARAKSTS | 56 |
IX. | PIELIKUMS | 59 |
X. | IZZIŅA PAR DIPLOMDARBA AIZSTĀVĒŠANU | 60 |
Diplomdarbs ir par pretlikumīgiem darījumiem un to izpratni gan Latvijā, gan citās valstīs, piemēram, Vācijā, Francijā, Lietuvā, Nīderlandē, kā arī anglo- sakšu tiesību valstīs.
Ar pretlikumīgiem darījumiem ir domāti tie darījumi, kas ir pretēji labiem tikumiem, publiskām interesēm, aizskar trešo personu tiesības vai ir vērsti uz likuma apiešanu. Tātad saistīts ar personas gribas autonomijas principa ierobežojumiem darījumu slēgšanā. Šim nolūkam tika apskatīta Latvijas un citu valstu regulējums un tiesu prakse, lai noskaidrotu kādi darījumi ir atzīstami par pretlikumīgiem. Apskatot katras valsts regulējumu attiecībā uz pretlikumīgiem darījumiem, tika arī izanalizēts kuras valsts regulējums un kāpēc ir labāks, kā arī kuras valsts regulējums nav tik labs; kā arī ieteikumi Latvijas regulējuma uzlabošanai. Noskaidrojot tiesu praksi, bija jāpievēršas jautājumam, kas var apstrīdēt šos pretlikumīgos darījumus, jo tika konstatēts, ka pašlaik tiesu prakse tikai ‘lēnā garā’ izsaka savu viedokli šajā jautājumā, kamēr mūsu juridiskajā literatūrā jau ir izteikts skaidrs viedoklis, kas var apstrīdēt pretlikumīgus darījumus. Domājams, ka tas ir tāpēc, ka, pielietojot teoriju praksē, ir jāatrod pamatojums likumos, bet, ko darīt, ja šādu pamatojumu nevar atrast. Nepieciešamība būtu konkretizēt likumu šajā jautājumā grozot attiecīgās tiesību normas.
Darījums ir pretlikumīgs, ja tas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem, kurus šā darba ietvarā nosaucu par saistību vērtēšanas kritērijiem. …
Diplomdarbs ir par pretlikumīgiem darījumiem un to izpratni gan Latvijā, gan citās valstīs, piemēram, Vācijā, Francijā, Lietuvā, Nīderlandē, kā arī anglo- sakšu tiesību valstīs. Ar pretlikumīgiem darījumiem ir domāti tie darījumi, kas ir pretēji labiem tikumiem, publiskām interesēm, aizskar trešo personu tiesības vai ir vērsti uz likuma apiešanu. Tātad saistīts ar personas gribas autonomijas principa ierobežojumiem darījumu slēgšanā. Šim nolūkam tika apskatīta Latvijas un citu valstu regulējums un tiesu prakse, lai noskaidrotu kādi darījumi ir atzīstami par pretlikumīgiem. Apskatot katras valsts regulējumu attiecībā uz pretlikumīgiem darījumiem, tika arī izanalizēts kuras valsts regulējums un kāpēc ir labāks, kā arī kuras valsts regulējums nav tik labs; kā arī ieteikumi Latvijas regulējuma uzlabošanai. Noskaidrojot tiesu praksi, bija jāpievēršas jautājumam, kas var apstrīdēt šos pretlikumīgos darījumus, jo tika konstatēts, ka pašlaik tiesu prakse tikai ‘lēnā garā’ izsaka savu viedokli šajā jautājumā, kamēr mūsu juridiskajā literatūrā jau ir izteikts skaidrs viedoklis, kas var apstrīdēt pretlikumīgus darījumus. Domājams, ka tas ir tāpēc, ka, pielietojot teoriju praksē, ir jāatrod pamatojums likumos, bet, ko darīt, ja šādu pamatojumu nevar atrast. Nepieciešamība būtu konkretizēt likumu šajā jautājumā grozot attiecīgās tiesību normas. Darījums ir pretlikumīgs, ja tas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem, kurus šā darba ietvarā nosaucu par saistību vērtēšanas kritērijiem. Apskatot visas valstis kopumā, tika atrasti vairāki saistību vērtēšanas kritēriji, piemēram, likumiskais aizliegums, labi tikumi, publiskā politika, reliģija, likuma apiešana, paražas, morāle u.c. Jēdziens labi tikumi pašlaik Latvijas tiesībās piepildīts ne ar kādu saturu. Netika atrasts neviens tiesas spriedums, kad kāds darījums būtu atzīts pretējs labiem tikumiem. Tiesa pārsvarā min visus saistību vērtēšanas kritērijus kopā, kad ir kāds pārkāpums, piemēram, darījums ir pretējs likumam un labiem tikumiem. Tādējādi uzmanība tika pievērsta ārvalstu izpratnei par labiem tikumiem, jo tās aptuveni ir formulējušas un noteikušas labu tikumu saturu. Darbā vislielākās grūtības radīja noskaidrot jēdzienu publiskā iekārta. Francijas Civilkodekss min jēdzienu ‘ordre public’, kas ir iztulkots kā ‘public policy’, bet citur iztulkots kā ‘public order’. Apskatot ārvalstu juridisko literatūru, tika norādīts, ka abi šie jēdzieni ir atšķirīgi un ‘public order’ ietilpst ‘public policy’ jēdzienā, bet citā ārzemju literatūrā ‘public order’ pielīdzina ‘public policy’ jēdzienam. Tomēr, meklējot skaidrojumu šim jēdzienam, nācās konstatēt, ka neviens tā īsti neizprot šo jēdzienu. Nav nekāds noslēpums, ka daudzi cenšas un arī apiet likumu, lai sasniegtu sev vēlamo mērķi. Likuma apiešana ir minēts kā viens no saistību vērtēšanas kritērijiem, lai darījumu atzītu par pretlikumīgu un absolūti spēkā neesošu. Tāpēc arī pievērsos šī jēdziena izpratnei un tiesu praksei, kad kāds darījums tika atzīts par spēkā neesošu ar mērķi apiet likumu.
- Elektroniskais paraksts un darījumi. Darījumu elektroniskā forma un notariālais apliecinājums
- Maksātnespējas pieteikums, tā veidi un sekas
- Pretlikumīgi darījumi un to sekas
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Elektroniskais paraksts un darījumi. Darījumu elektroniskā forma un notariālais apliecinājums
Дипломная для университета60
-
Maksātnespējas pieteikums, tā veidi un sekas
Дипломная для университета85
Оцененный! -
Laulības šķiršanas process un tiesiskās sekas
Дипломная для университета38
Оцененный! -
Nelikumīgas darbības ar narkotikām legalizācijas nolūkā
Дипломная для университета55
-
Sevišķās tiesāšanas kārtība
Дипломная для университета49