Ievads
Kopš 1998.gada Krievijas krīzes Latvijas ekonomikā ievērojamu satricinājumu nav bijis. Katru gadu vērojams nacionālā kopprodukta pieaugums. Attīstās pakalpojumu nozare, tirdzniecība, arī ražošana. Ņemot vērā kopējos attīstības tempus un virzienus, pēdējos gados strauji attīstījies arī banku sektors Latvijā. Latvijas bankām ir raksturīgi, ka lielāko ienākumu daļu veido ieņēmumi no kredītu procentiem. Situācijā, kad strauji pieaug kopējais kredītportfelis (šeit un turpmāk – kopējais izsniegto kredītu apjoms) bankās, ir svarīgi sabalansēt kredītportfeļa kvalitāti un kvantitāti. Pētāmā problēma ir bijusi aktuāla visos laikos, taču tieši pēdējos trīs gados Latvijā saasinājusies konkurences cīņa banku starpā kreditēšanas jomā. Iepriekšējie līderi vēlas saglabāt savas pozīcijas, pārējie iegūt un palielināt savu tirgus daļu. Rezultātā vēlme arvien palielināt apjomus var būt lielāka par saprātīgu spriedumu. Īpaši aktuāla šī problēma ir kredītu pārdošanā iesaistītajiem darbiniekiem. Bankās riska vadībā nodarbinātie bieži vien ir matemātikas zinātņu speciālisti, un viņu pieeja kredītu riskam ir piesardzīga, pamatota ar virkni aprēķiniem, pieņemtie lēmumi nav balstīti uz emocijām, jo viņi visbiežāk nav iesaistīti kredītu pārdošanā. Savādāka situācija ir ar darbiniekiem, kuri nepastarpināti iesaistīti kredītu pārdošanā – viņu darba galvenais dzinulis ir apjomu patstāvīgs pieaugums – no tā ir atkarīgs viņu darba novērtējums. Tādēļ nepieciešams izvēlēties salīdzinoši vienkāršākas metodes kredītu risku izpētīšanai un noteikšanai.
Kā pētījuma objekts šajā darbā ir klientu (pamatā par “klientiem” darbā tiek saukti klienti – juridiskas personas, kuras vēlas saņemt vai ir jau saņēmušas kredītus bankā) uzņēmējdarbības efektivitātes izvērtēšana.
Pētījuma priekšmets ir problēmu diagnosticēšanas un efektivitātes izvērtēšanas metodes darbā ar klientiem un šo metožu praktiskās pielietošanas iespējas. Kā jau iepriekš minēts šīs metodes paredzētas lietošanai banku darbiniekiem, kuri iesaistīti kredītu pārdošanā. Taču šīs metodes var lietot arī citas ieinteresētas personas, piemēram, potenciālie sadarbības partneri, potenciālie investori.
Pētījuma mērķis: atrast vispiemērotākās metodes uzņēmumu efektīvas darbības novērtēšanai un iespējamo problēmu diagnosticēšanai sākuma stadijā.
Pētījuma uzdevumi:
izvērtēt literatūru un avotus par pētāmo problēmu;
apkopot informāciju par izsniegto kredītu un uzkrājumu apjomiem Latvijā darbojošās bankās;
izvērtēt Latvijas banku ienākumu struktūras atkarību no saņemtajiem procentu maksājumiem;
izanalizēt kreditēšanas pamatproblēmas bankās;
no plašā uzņēmumu izvērtēšanas metožu klāsta izvēlēties piemērotākās darbā ar banku klientiem (esošiem un potenciāliem kredītu ņēmējiem);
veikt praktisku izvēlēto metožu pārbaudi uzņēmumiem, kuri izmanto banku kredītus;
noteikt, kādās situācijās izvēlētās metodes darbojas visefektīvāk;
atrast jaunus iespējamos virzienus kredītspējas izvērtēšanai un problēmu identificēšanai sākuma stadijā.
Teorētisks un metodoloģisks darba pamatojums – pašmāju un ārzemju zinātnieku darbi, periodiskā literatūra, resursi globālajā tīmeklī INTERNET. Visvairāk lietotie literatūras avoti – Robert S.Kaplan, David P.Norton “The Balanced Scorecard”, Henners Šīrenbeks “Modernais banku kontrolings”, kā arī Sam N.Basu and Harold L. Rolfes, Jr. “Strategic credit Management”, pavisam kopā 12 literatūras avoti, 6 INTERNET resursi un viena pasniedzēja lekciju materiāli. Praktiskās pielietošanas pārbaudei lietoti uzņēmumu gada pārskati un autora personīgi apkopoti dati, lietojot pārskatu analīzes metodes, salīdzināšanas metodes, vidējo lielumu aprēķināšanu, ekonomisko procesu prognozēšanas metodes.
…
