SECINĀJUMI
Pilsētas ir cilvēku radītas, un cilvēki tās rada savai ērtībai. Pilsētas tehniskā vide ir cilvēku radīta, tātad mākslīgi radīta. Taču bieži vien cilvēku darbība ir visai destruktīva. Kad cilvēks nedzīvo saskaņā ar vidi un sevi. Rezultātā atkritumu maisiņi mētajās nevis atkritumu urnās, bet uz ietvēm, zaļām teritorijām. Tas ir sava veida „bumeranga efekts” – sabiedrības destruktīvā darbība uz pilsētu; un pilsēta atbild ar pretmīlestību.
Bakalaura darba ietvaros teorētiskajā daļā tik apskatītas pilsētas ekoloģijas perspektīva, vietas rangu perspektīva, kā arī M. Gotdiniera pilsētas tematizācija, un R. Parka un E. Berdžesa koncentriskās zonu teorijas balstoties uz bakalaura darbu, saistībā ar Jelgavas pilsētas problēmvietām un to noteikšanu.
Bakalaura darbā tika pielietota mix pieeja (kvalitatīva, kvantitatīva). Lai veiktu pētījumu par Jelgavas problēmvietām, tika pielietota kvantitatīvā kontentanalīze un strukturētā intervija ar eksperti kā kvalitatīva metode. Praktiskajā daļā tika apkopoti pilotpētījuma rezultāti un veikta kontentanalīze par vizuālā tēla problēmvietām, un dati reprezentēti 5.2 nodaļā, tika veikts karte.pilsetsaimnieciba.lv pilotpētījums, kas reprezentēts nodaļā 5.3, un strukturētā intervija ar Gunitu Osīti kā eksperti.
Balstoties uz bakalaura darbu ir iespējams izdarīt secinājumus:
• Nozīmīga ietekme pilsētas socioloģijas attīstībā ir bijusi Čikāgas skolai 1920. – 30. gados (E. Berdžes, R. Parks, L. Virts). Un E. Berdžesa un R. Parka koncentriskai zonu teorijai, kura tika apskatīta šajā darba ietvaros, un arī piemērota Jelgavas pilsētai ar piebildēm, kā arī tās ietvaros tika apskatīts E. Ulmana multicentriskais modelis un H. Hoita sektora modelis, kur šī attīstība norisinās uz āru un dažādos virzienos;
• Pēc Bruce Janz uzskatiem, vietas atrodas kustībā. Tā kā vietas atrodas kustībā, tad arī pilsēta mainās un līdz ar to esošie elementi (ielas, mājas, ēkas) pilsētā mainās līdzi; ar to apstiprinās hipotēze, ka vietas atrodas kustībā, un problēmvietas visvairāk saistāmas ar ielām.
• M. Gotdiners uzskata, ka telpa vienlaicīgi ir vides izmantošana un bagātības avots. Vidi bez šaubām lieto cilvēki un uz tās rēķina var arī pelnīt; Un Jelgavai ir iespējams piedēvēt studentu, mašīnbūves pilsētas tematiku.
• No kvantitatīvās kontentanalīzes rezultātiem ir iespējams secināt, ka raksti par problēmvietām tiek publicēti pirmajās piecās lapaspusēs, taču visai reti; Jelgavas pilsētas problēmvietas atrodas vairāk nomalēs nekā centrā; lielākā daļa problēmvietu atrodas tieši nomalēs. Un apstiprinājās izvirzītais pieņēmums, ka Jelgavas pilsētas problēmvietas atrodas vairāk nomalēs nekā centrā. Pēc E. Berdžesa un R. Parka koncentriskās zonu teorijas, pēc kuras konstatēts, ka visvairāk problēmu var attiecināt priviliģētai zonai, kuru abi autori uzskata gandrīz par piepilsētu (tādi secinājumi izriet arī no „Pilsētsaimniecības” projekta karte.pilsetsaimnieciba.lv) Taču no veiktās divu vietējās nozīmes laikrakstu kontetanalīzes rezultātiem, var secināt, ka laikraksti tomēr nav sevišķi ieinteresēti problēmvietu uzradīšanā.
• Digitālo multimediju izmantošana ļauj pilsoņiem darīt vērā ņemamus ieguldījums plānošanas procesā. Jelgavā tas ir – karte.pilsetsaimnieciba.lv. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj iedzīvotājiem iesaistīties pilsētās sakopšanā un sakārtošanā; otrais darbā izvirzītais pieņēmums apstiprinās, jo Jelgavas pilsētas projekts (karte.pilsetsaimnieciba.lv), var veicināt iedzīvotāju iesaisti problēmvietu risināšanā (iedzīvotāji ir iesaistījušies savas pilsētas sakopšanā);
• Strukturētā intervija ar eksperti Gunitu Osīti palīdzējusi apzināt bakalaura darba ietvaros izvirzītu pētniecisko jautājumu (Kādas ir Jelgavas pilsētas problēmvietas?) No problēmvietām eksperte min daudzstāvu dzīvojamo māju kvartālus (tādus piemēram, kā Satiksmes, Ganību, Meiju, Aspazijas ielu rajonus, kur sastopamās šis piecstāvu dzīvojamās mājas), nepabeigtas ēkas/celtnes/būves, kas ir, piemēram, sastopamas Pumpura ielā 3a, Kooperatīva1c, Dobeles šosejā 8b). Vēl eksperte atzīst, ka atsevišķa un nopietna problēma ir privātīpašniekiem piederošās teritorijas;
• Eksperte piekrīt, ka tas (karte.pilsetsaimnieciba.lv) ir ļoti noderīgs „Pilsētsaimniecības” darba optimizēšanai, kā arī tas ir ļoti pozitīvs un nozīmīgs projekts savas pilsētas sakopšanā. Kā arī šis projekts ļauj iespēju iedzīvotājiem būt atbildīgiem par savu pilsētu (ziņojot, par problēmvietām). Tāpēc iespējams apstiprināt otru darbā izvirzīto pieņēmumu, ka Jelgavas pilsētas projekts (karte.pilsetsaimnieciba.lv) var veicināt iedzīvotāju iesaisti problēmvietu risināšanā.
…
