NOBEIGUMS
Atgriežoties pie bakalaura darba pirmajā nodaļā nostiprinātajām teorētiskajām zināšanām un darba autores piedāvātās propagandas aspektu analīzes shēmas, jāsecina, ka mediji piedalījās sabiedriskās domas konstruēšanā, popularizējot uzskatus par vēlamo sievietes tēlu un pienākumiem, izejot no katra konkrētā laikaposma ideoloģiskajiem uzstādījumiem. Politiskie pārkārtojumi vairākkārt pārrāva ierasto dzīves plūsmu, laužot un pārmainot cilvēku dzīves ritmu. Propaganda, īpaši okupācijas varas apstākļos, konstruēja fiktīvu realitāti un iezīmēja akceptētās sievietes dzīves robežas.
Vēsturiskais konteksts, kurā propaganda parādījās katrā attiecīgajā reizē, bija tas, kas diktēja propagandas ideoloģijas karkasu, no kura tālāk izrietēja liela daļa turpmāko propagandas aktivitāšu. Viena politiskā režīma nomaiņu ar citu jaunās iekārtas ideologi attaisnoja, nomelnojot iepriekšējos. Jo vairāk diametrālu pretmetu, jo plašākas iespējas jaunajam režīmam uz iepriekšējā fona izcelties. Tādējādi, vienu posmu izlaižot, atsevišķos gadījumos vērojams, ka no jauna aktuālas kļūst tās vērtības un idejas (protams, ne visas), kas jau dominējušas iepriekš. T.i., ja demokrātiskas Latvijas Republikas gados sievietes tiecās izrauties ārpus mājas dzīves, tad pēc K. Ulmaņa autoritārisma režīma iestāšanās viņas arvien vairāk mēģināja tajā atbīdīt atpakaļ, kad atkal nāca padomju okupācija, kas teicās sievieti atbrīvojusi no vergošanas mājsaimniecībā, bet vācu okupācija no jauna atgādināja sievietei par viņas bioloģisko (tātad – primāro) pienākumu. Arī starp autoritārisma prasību pēc latviskas Latvijas un nacistiskās Vācijas rasu tīrības politiku iespējams vilkt zināmas paralēles, kurpretī Padomju Savienības brālīgo republiku saimes propagandā kapitālisma un nacistiskās Vācijas kategorijas kalpoja pretstata konstruēšanai attiecībā pret sociālismu.
Kas attiecas uz propagandas organizācijas struktūru, tad propagandista kontroles un uzraudzības aparātam bija tendence pieņemties spēkā pie gandrīz katras politiskā režīma nomaiņas. Demokrātiskas Latvijas Republikas laiks bija periods, kad presē vienlaikus parādījās visplašākā viedokļu daudzveidība, kā arī propagandējošās institūcijas netika apzināti slēptas. Autoritārisma laika jaunpienesums preses uzraudzības kontroles pastiprināšanā latviešu publiku jau sāka pieradināt pie tendences, kas okupācijas varu periodos tikai pieauga, proti, tam, ka prese atražo ideoloģijas saukļus un prasības. Okupācijas varas apstākļos ir grūti runāt par īpašām tehnikām propagandas vēstījuma pastiprināšanā. Ja, piemēram, autoritārisma apstākļos tā bija savdabīgas iekonservētas latvietības aktualizēšana, jo sasaucās ar sabiedrības apziņā jau eksistējušiem priekšstatiem par latviskajām tradīcijām un tādēļ stiprināja latvisko apziņu un kopību, tad kara un okupācijas apstākļos jebkurš paņēmiens uzskatāms par speciāli un ar nodomu izraudzītu.…
