Vērtējot ārvalstu bibliotēkzinātnieku piedāvāto bibliotēku tipoloģiju un terminoloģijas problēmu attīstību, jāsecina, ka valda diezgan liela nestabilitāte tipoloģijas jautājumos.
Termins “publiskā bibliotēka” nav viennozīmīgs, tādēļ terminoloģijā redzamas īpašas nokrāsas dažādās valstīs.
Latvijā šis termina saturs ir plašāks. Publisko bibliotēku tīklā tiek ietvertas pašvaldību tautas un bērnu, skolu bibliotēkas, kā arī veselības iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku struktūru, sabiedrisko organizāciju, neredzīgo bibliotēkas. Šodien svarīgi izanalizēt, cik pamatots ir bibliotēku dalījums un cik svarīgas ir funkcijas, kas apvieno šīs bibliotēkas vienotā tīklā.
Publisko bibliotēku tīkls ir vispieejamākais un visizplatītākais. Tas samērā vienmērīgi aptver visu valsts teritoriju un darbojas visu pašvaldību teritorijās.
Publiskās bibliotēkas mūsdienās vairs neglabā tikai tradicionālo bibliotēkas seju. Tās kalpo gan kā kultūras centri, gan kā informācijas centri.
Analizējot bibliotēku tipoloģijas problēmu attīstību, jāsecina, ka bibliotēku tīkls funkcionē kā sistēma, tādēļ tam ir jābūt sistēmiski izveidotam, veidojot sistēmu zinātniskajā izpratnē. Lai to veiktu, svarīgi ir izstrādāt vienotu bibliotēku tipoloģiju un sakārtot terminoloģiju.
Bibliotēka – likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kura veic pasaules kultūras mantojuma– iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu uzkrāšanu, sistematizēšanu, kataloģizēšanu, bibliografēšanu un saglabāšanu, kā arī nodrošina tajā esošās informācijas publisku pieejamību un tās izmantošanu
Darbs saistīts ar publisko bibliotēku tīkla funkcijām, uzdevumiem, misiju. Jānoskaidro, kādas tās ir šodien un kādas būs nākotnē. Svarīga ir tā struktūra, darbības īpatnības, uzdevumu un funkciju attīstība Latvijā un ārzemēs.
Darba mērķis ir savākt un apstrādāt zinātnisko informāciju un izdarīt secinājumus par publisko bibliotēku lomu.
