Radošo uzdevumu risinātprasmes attīstība matemātikas stundās 4.klasei

SECINĀJUMI
Darba teorētiskajā daļā analizēta zinātniskā literatūra par radošumu un tās veicināšanu.
1. Teorētiskās atziņas, uz kurām balstās pētījums gūtas no P. E. Tarensa, R. Bebres, R. Fišera, I. Freiberga u.c. autoriem
Radošumu ietekmē – radoša vide, radošā cilvēka personība, radīšanas process, radītā ideja vai produkts;
Radošums ir process, kas ietver spēju saskatīt problēmas, nepilnības un robus zināšanās, trūkstošos elementus, spēju saskatīt grūtības, meklēt risinājumus, izdarīt minējumus vai formulēt hipotēzes par trūkumiem, atkārtoti pārbaudīt hipotēzes.
Radošai darbībai svarīgs ir veiksmīgs rezultāts;
Bērnus aizrauj pats radīšanas process, iespēja varēt iegūtās zināšanas un prasmes;
Bērna radošuma veicināšanā, svarīgi ir ļaut viņam brīvi izpausties un darboties.
2. Darba metodiskajā daļā apkopoti uzdevumi no dažādiem avotiem – interneta, grāmatām, olimpiāžu uzdevumiem u.c., kurus iespējams izmantot veidojot darba lapas, individuālos uzdevumus, uzdevumus grupu vai pāru darbiem.
3. Skolotāju viedokļu analīze liecina, ka skolotāji cenšas mācību procesā piedāvāt nestandarta uzdevumus piemērojot tos skolēnu zināšanu un prasmju līmenim, kādai konkrētai tēmai, bērnu interesēm u.c.
4. Pētījums liecina, ka 4.klase, kurā vadīju stundas ir labi sagatavoti matemātikā un bērni ar interesi risināja radošos, nestandarta, olimpiāžu uzdevumus. Šos uzdevumus saprata un spēja atrisināt aptuveni puse klases skolēnu. Regulāri iesaistot skolēnus nestandarta uzdevumu risināšanā, uzlabojas arī skolēnu radošo uzdevumu risinātprasme.
5. Vērojumi liecina, ka daži skolēni labprāt meklē un atrod uzdevumam dažādus risinājumus. Tādējādi pārliecinājos, ka radošuma rosināšanai liela nozīme ir arī skolotāja prasmei ieinteresēt bērnus, piedāvājot nestandarta uzdevumus.
…