Rīgas domes kultūras pārvaldes un tās iestāžu padotība: atsevišķi institucionālie un funkcionālie aspekti

No 1993.gada Latvijas Republikā notiek valsts pārvaldes reforma. Valsts pārvaldes organizācija tiek dalīta tiešā pārvaldē un pastarpinātā pārvaldē.
Ir divas institūcijas pastāvēšanas noteicošās pazīmes: institucionālās pazīme un funkcionālās pazīme. Institucionāli institūcija ir organizatoriski patstāvīga, taču tā ir atkarīga tiesiski, tā pastāv neatkarīgi no institūcijas vadītāja, tomēr tā nav patstāvīgs tiesību subjekts (tā pati par sevi nevar būt tiesā kā prasītājs vai atbildētājs). Funkcionāli institūcija īsteno pārvaldes veicēju tiesiskās intereses, tai nav pašai savu interešu (amatnieku kameras valde darbojas amatnieku kameras, nevis savās interesēs).1
Šīs pazīmes bieži vien rada neskaidrības gan iestāžu vadītājiem, gan darbiniekiem, gan citām privātpersonām. Rodas jautājumi, kāda ir iestādes kompetence, rīcībspēja, kāds ir iestādes tiesiskais statuss valsts pārvaldes sistēmā. Kādas ir publisko tiesību juridiskās personas pazīmes? No kuras iestādes budžeta segs mantiskos zaudējumus trešajai personai?
2002.gadā tika pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likums, kas nosaka vispārējos principus un savstarpējo hierarhiju valsts institucionālai un funkcionālai sistēmai. Lai gan ir pieņemti vēl daudz citi normatīvie akti, katrā no tiem ir noteikts konkrēts valsts pārvaldes iestādes tiesiskais statuss un funkcijas, ko tai jāveic. Jautājums, vai šis tiesiskais statuss atbilst iestādes veicamajām funkcijām un kompetencei, un līdz ar to arī lomai valsts pārvaldes īstenošanā. Juridiskās literatūras par publisko pārvaldi ir samērā maz. Publiskā pārvalde ir analizēta Kārļa Dišlera rakstos un grāmatās.…