Cilvēks visu mūžu pilnveido savu runu, apgūstot valodas bagātību. Valoda nav atdalāma no sabiedrības, tās kultūras un vēstures. Valoda glabā visas cilvēces pagātni un pieredzi. Runa ir nepieciešamais nosacījums cilvēka personības uzplauksmei, jo daudzas vienīgi cilvēkam piemītošās īpašības viņš iegūst tikai saskarsmē ar sev līdzīgiem. Elkoņins D.B. uzskatīja, ka “pirmo vajadzību, kuru mums nākas formēt bērnam, ir vajadzība saskarties ar citu cilvēku...” [32,19]. Un tieši runa ir cilvēku savstarpējās saskarsmes līdzeklis un cilvēka domāšanas veids. Runa nav cilvēka iedzimtā spēja, tā formējas pakāpeniski kopā ar bērna attīstību. Runas attīstības problēmas dažādos laikos ir pētījuši N.Žinkins, M.Lisina, A.Zaporožecs, Š.Bularā, H.Getcers, U.Holdfarbs, J.Dmitrijeva, A.Katajeva, J.Strebļeva, Boulbijs, Špics, V.Lubovskis, A.Borodičs, E.Piļugna, G.Gribanova, A.Prihožans, B.Fossa, E.Fruhta un daudzi citi.
Starp visiem pasaules brīnumiem lielākais brīnums ir pats cilvēks, kādreiz tā ir teicis Sofokls. Grūti nepiekrist izcilajam sengrieķu dramaturgam.
Bērna normālai runas veidošanai nepieciešams, lai galvas smadzeņu garoza būtu pietiekoši nobriedusi, bet maņu orgāni – dzirde, redze, oža, tauste – pietiekoši attīstīti. Katrā vecuma posmā runas attīstībā notiek kaut kas jauns. Taču pēdējos gados vērojams, ka pirmsskolnieku runas attīstības līmenis kļuvis zemāks. Pirmām kārtām tas saistīts ar bērnu veselības stāvokļa un ekoloģijas pasliktināšanos, kas tā vai citādi iespaido bērnu attīstību. Parādījās arī vairāk bērnu no tā saucamām nelabvēlīgajām ģimenēm. Bet, ja bērns nesaņem jaunus spilgtus iespaidus, ja nav izveidoti apstākļi viņa kustību un runas sekmīgai attīstībai, aizkavējas arī viņa fiziskā un psiholoģiskā attīstība [25,14]
Turklāt pēdējos gados bērnu runas normālu attīstību nopietni kavē arī tas, ka daudzi vecāki pārmērīgi aizraujas ar bērnu pāragru lasīt un rakstīt mācīšanu. Turklāt rakstīšana balstās uz nepietiekoši sagatavotu runāšanas prasmi, kas tālāk izraisa lasīšanas un rakstīšanas mehānismu traucējumus. Ciktāl mūsdienās vairums pirmsskolnieku dienas lielāko daļu pavada bērnu pirmsskolas audzināšanas iestādē, tur norisošās tradicionālās frontālās nodarbības dzimtajā valodā, kaut arī tiek atzītas par runas attīstības svarīgāko līdzekli, tomēr ir nepietiekošas, lai bērnu runa attīstītos pilnā mērā.
Runas un runas saskarsmes attīstībai jānotiek visās bērna darbības aktivitātēs, dažādās formās un ne tikai valodas nodarbībās, bet arī ārpus tām.…