Veiksmīga skolēna personības attīstība lielā mērā atkarīga ne tikai no vecāku darba mājās un augsti kvalificētu pedagogu darba izglītības iestādē, bet arī no abu pušu (skolas un ģimenes) sadarbības, spēku apvienošanas kopīgā mērķa labā – vispusīgi attīstīta, laimīga, sabiedrībai noderīga cilvēka izveidošana.
V. Ļubkina un A. Grudule atzīst, ka bērna pirmā skola ir ģimene. Skolai svarīgi turpināt ģimenē iesākto bērna personības veidošanas procesu, nevis lauzt tur izveidojušos, sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām neatbilstošo stereotipu. Audzināšanai ģimenē un skolā jābūt saskaņotai [15 – 27].
Mūsdienās tēma ‘Skolas un ģimenes sadarbība’’ kļūst aizvien aktuālāka, jo nekad agrāk nav pievērsta tik liela uzmanība skolas un ģimenes sadarbības pozitīvajai ietekmei uz mācību procesu, skolēna personības attīstību un visa atbildība par produktīvu pedagoģisko procesu vairs negulstas tikai uz pedagogu pleciem.
Pētnieciskajā darbā izmantotas pedagoģijas un psiholoģijas zinātnieku teorijas: I. Plotnieks, A. Baldiņš, A. Raževa, V. Pisarenko, J. Pisarenko u.c.
Pētījuma objekts: skolas un ģimenes sadarbība pedagoģiskajā procesā.
Pētījuma priekšmets: skolas un ģimenes sadarbības formas.
Pētījuma metodes: darbs ar literatūru: literatūras izpēte, analīze, salīdzināšana, sistematizēšana, anketēšana.
Pētījuma mērķis: skolas un ģimenes sadarbības formu izpēte.
Hipotēze: Pareiza un optimāla skolas un ģimenes sadarbība veicina sekmīgu skolēnu iesaistīšanos mācību un audzināšanas procesā.…