SECINĀJUMI
1. Pētījumā piedalījās 15 futbolisti vecumā no 18 – 26 gadiem, visiem tika konstatēta sakroiliakālās locītavas disfunkcija. Dalībniekiem sākotnēji bija jānostājas uz tenzoplatformas, kur tika veikta svara sadales uz kājām datu iegūšana. Vidēji subjektu svara sadales atšķirība uz kājām sasniedza 5% ± 3%, lielākā atšķirība tika konstatēta 1. subjektam sasniedzot 12% ± 3%.
Atspēriena spēka mērīšanai arī tika izmantota tenzoplatforma. Tika mērīta atšķirība starp kāju balsta reakcijas spēku. Balsta reakcijas spēka disbalanss subjektiem vidēji tika konstatēts 5,99% ± 6,15% apmērā. Kopējā balsta reakcijas spēka iegūtais vidējais rādītājs pētījuma dalībniekiem ir 876,1N ± 94,53N, vislielāko spēku attīstīja 12. subjekts sasniedzot 1030,93N ± 94,53N, tikai 2 pētījuma dalībnieki pārsniedza 1000N robežu.
Iegurņa funkcionālā stāvokļa parametru datu analīzē tika noskaidrots, ka ASIS vidējā savstarpējā asimetrija sasniedz 2,45° ± 1,21°, PSIS vidējā savstarpējā asimetrija sasniedz 2,47° ± 1,71° un iegurņa inklinācijas leņķis pirms SIJ mobilizācijas subjektiem vidēji sasniedz 5,16° ± 3,53°. Kā arī visiem subjektiem tiek konstatēta iegurņa rotācija, vidēji sasniedzot 1,64° ± 1,48°.
2. Šī uzdevuma izpilde noris jau pēc sakroiliakālās locītavas mobilizācijas, subjekti tiek atkārtoti nofotografēti un tiek iegūti iegurņa funkcionālā stāvokļa raksturojošo parametru leņķiskie lielumi. ASIS vidējā savstarpējā asimetrija sasniedz 1,52° ± 0,95°, PSIS vidējā savstarpējā asimetrija sasniedz 1,76° ± 1,75° un iegurņa inklinācijas leņķis pirms SIJ mobilizācijas subjektiem vidēji sasniedz 4,32° ± 3,3°. Kā arī visiem subjektiem tiek konstatēta iegurņa rotācija, vidēji sasniedzot 1,58° ± 1,58°.
Vidēji subjektu svara sadales atšķirība uz kājām sasniedza 2% ± 0,9%.
Spēka disbalanss subjektiem vidēji tika konstatēts 6,25% ± 3,58% apmērā. Kopējā balsta reakcijas spēka iegūtais vidējais aritmētiskais rādītājs pētījuma dalībniekiem ir 926,32N ± 131N, vislielāko spēku attīstīja arī 12. subjekts sasniedzot 1147,480N ± 131N, 3 pētījuma dalībnieki pārsniedza 1000N robežu.
3. Apkopojot visus rezultātus par izmaiņām pēc SIJ mobilizācijas, top skaidrs, ka ietekme ir notikusi teju visos parametros visiem subjektiem. ASIS rādītājs no 2,45° ± 1,21° ir nokrities uz 1,52° ± 0,95° kas ir izmaiņa par 39% ± 22%. PSIS parametrs no 2,47° ± 1,71° ir samazinājies uz 1,76° ± 1,75°, izmaiņa par 33% ± 29%. Iegurņa inklinācijas leņķa izmaiņas ir sekojošas – no 5,16° ± 3,53° uz 4,32° ± 3,3°, izmaiņa par 21% ± 18%. Visas šīs izmaiņas ir statistiski ticamas ( α ≤ 0,05).
Iegurņa rotācija pēc SIJ mobilizācijas ir izmainījusies visiem pētījuma dalībniekiem, tomēr samazinājusies tikai par 4%, toties svara sadalē uz kājām, kur varēja novērot asimetrijas visiem subjektiem, vidēji pēc SIJ mobilizācijas atšķirība bija tikai par 2% ± 0,9%, no 5% ± 3%. Šīs izmaiņas nav statistiski ticamas ( α ≤ 0,05)…
