SEB banka - finanšu pakalpojumu sniedzēja uzņēmējiem

Latvijā kopš 90-ajiem gadiem ir izveidojusies un funkcionē brīvā tirgus ekonomika, kas ir saimnieciskās augsnes priekšnosacījums. Uzņēmējdarbība ir kļuvusi par visas tautsaimniecības attīstības pamatu un nozīmīgu lomu valsts galvenā mērķa – attīstīto valstu dzīves standartiem atbilstoša Latvijas iedzīvotāja labklājības līmeņa sasniegšanā pārskatāmā nākotnē.
Banku darbība arī ir uzņēmējdarbības veids (specifisks), kas saistīts ar naudas resursu piesaistīšanu un aizdevuma kapitāla sadali. Kā īpaši uzņēmumi bankas iegūst peļņu no savām operācijām, kuras avots ir procentu starpība starp ieguldījumiem un kredītiem.
Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas ekonomika strauji attīstījusies, banku un uzņēmēju sadarbības rezultātā valsts izaugsme ļāvusi pietuvoties pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu līmenim, taču apliecinot vispārējās ekonomikas teorijas pareizību, ka periodiski katru ekonomikas augšupejošo posmu nomaina tās lejupslīde, sākot ar 2008. gadu šāda tendence parādījās arī Latvijā, ko no 2008. gada trešā ceturkšņa papildināja arī globālās finanšu krīzes iezīmes. 2008. gadu noslēdzot Latvijā vērojama strauja ekonomikas lejupslīde un pasaules finanšu krīzes ietekmē – nestabils stāvoklis Latvijas banku sistēmā. Šo kritisko esošo situāciju uzlabot ir valdības un Latvijas Bankas rīcības plāna mērķis. Tas paredz savstarpēji ciešāku Latvijas Bankas, Finašu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un valsts sadarbību, pastiprinātu banku uzraudzību, kā arī 2008. gada 13. novembrī Latvijas Bankas padome nolēma samazināt rezervju normu banku saistībām virs 2 gadiem no 5% līdz 3% un samazināt rezervju normu visām pārējām rezervju bāzē iekļautajām saistībām no 7% līdz 5%. (Lēmumi par abu termiņu likmes samazinājumu stāsies spēkā divos posmos - attiecīgi, par 1% no 24. novembra un vēl par 1% - no 24. decembra) [20]. Tikpat būtiski naudas noguldītājiem ir paturēt prātā Noguldījumu garantijas likumā 3. pantā noteiktās katra iedzīvotāja garantijas noguldījumam kādā no bankām:”Neatkarīgi no noguldījuma izdarīšanas dienas garantētā atlīdzība vienam noguldītājam par noguldījumu piesaistītājā izdarīto noguldījumu ir garantētā noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, kas pārrēķināti latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad iestājas noguldījumu nepieejamības gadījums.” [17]
Līdz ar lēnāku kreditēšanas kāpumu ir būtiski samazinājusies banku sektora loma iekšzemes pieprasījuma uzturēšanā, tādēļ iespējams turpināt mīkstināt stingras monetārās politikas noteiktos ietvarus finanšu tirgum, atbrīvojot bankām papildu finanšu resursus kreditēšanai un tā radot labvēlīgākus apstākļus tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanai. Papildus finanšu resursu atbrīvošana bankām veicinātu to likviditātes uzlabošanos, ņemot vērā pašreizējo saspringto situāciju resursu piesaistē.…