Secinājumi un priekšlikumi
Veiktais teorētiskais pētījums un praktiskā datu analīze ļauj izdarīt sekojošus secinājumus:
1 Līdz 2007. gada vidum Latvijas valsts ekonomika ir piedzīvojusi ļoti strauju kāpumu. Attīstība ir notikusi gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs, kas veicinājusi arī iedzīvotāju labklājību.
2 Ar 2007. gada otro pusgadu valsts ekonomiskais stāvoklis sāk iezīmēt tautsaimniecības attīstībai nelabvēlīgas tendences – IKP pieaugums sāka samazināties un ļoti straujos tempos pieauga inflācija.
3 2008. gads un 2009. gads Latvijai ir bijuši ļoti smagi, jo ekonomikas attīstība ne tikai apstājās bet uzrādīja ļoti strauju samazinājumu. Šāds valsts ekonomikas sabrukums atstāja nelabvēlīgas sekas uz visām tautsaimniecības nozarēm.
4 Uzņēmuma finansiālā stāvokļa diagnostika ir ļoti nozīmīga ikvienam uzņēmumam,
lai spētu pieņemt pareizus lēmumus.
5 2008. gads un tā ieviestās izmaiņas tirgū ir bijušas uzņēmumam nelabvēlīgas, kā rezultātā netto apgrozījums sastādīja 527005 Ls un gada peļņa samazinājās par 41,83%. 2009. gadā salīdzinājumā ar 2007. gadu pēc operatīviem datiem gada peļņa samazinājās vēl par 90,95%.
6 Valsts ekonomiskās krīzes ietekmē, ievērojami pasliktinājušies arī visi uzņēmuma
darbības efektivitātes rādītāji: gan aktīvu, gan apgrozāmo līdzekļu, gan rentabilitātes aprēķinu rezultāti.
7 No 2008. gada komerciālā rentabilitāte, operatīvā darbības rentabilitāte, brutto rentabilitāte samazinājās. No 2009. gada rentabilitates koeficienti strauji samazinās. Komerciālā rentabilitāte 2009. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu samazinājās par 5,75% un sastādīja 0,63%, operatīva rentabilitāte – samazinājās par 6,16% un sastādīja 1,80%, brutto peļņas rentabilitāte – samazinājās par 4,28% un sastādīja 22,93%, pašu kapitāla rentabilitāte – samazinājās par 4,52, un sastādīja - 2,05.
8 Uzņēmuma līdzekļu avoti pamatā tiek veidoti no pašu kapitāla. Turklāt 2009. gadā īstermiņa saistību apjoms ir nesamērīgi liels un pat pārsniedz apgrozāmo līdzekļu vērtību par 72514 Ls, kas nozīmē, ka īstermiņa kredītu līdzekļi ir ieguldīti uzņēmuma ilgtermiņa ieguldījumos. Nesabalansētās bilances struktūras dēļ uzņēmuma likviditātes rādītāji ir nepietiekami, kas liecina par problēmām norēķināties par savām īstermiņa saistībām.
9 Pēdējais 2009. darbības gads ir negatīvi ietekmējis visus uzņēmuma finanšu rādītājus, kas pierāda, ka uzņēmuma vadība nebija gatava tik krasam tirgus izmaiņu pavērsienam un uzņēmums atrodas finansiālās grūtībās.
10 Veiktā uzņēmuma saimnieciskās darbības analīze ļauj secināt, ka uzņēmuma darbību ietekmē daudz un dažādi ārējie faktori, kurus uzņēmums nevar pilnībā prognozēt un nespēj ietekmēt.
11 Sākot no 2007.gada līdz 2009.gadā ļoti strauji samazinājās kredītspējas koeficients
no 0,85
līdz 0,3, tās liecina, ka SIA „LBK Invest” kredītu varētu saņemt tikai ar nepieciešamo garantiju, jo to kredītspēja ir ierobežota un kredīta devējam jāuzņemas noteikts risks, jo pastāv kredīta neatmaksāšanas draudi.
12 No 2007. gada līdz 2009. gadam uzņēmuma bankrota iespējamības koeficients ievērojami samazinājās no 1,79 līdz 0,77. No tā var secināt , ka uznēmumam pastāv bankrota iespējas.
13 Kopumā uzņēmuma darbība bija ne visai efektīva un finansiāli nestabila.
Pēc veiktā pētījuma autore piedāvā uzņēmuma vadībai sekojošus priekšlikumus:
1 Par galveno mērķi finansiālās krīzes pārvarēšanai ir jāizvirza uzņēmuma maksātspējas atjaunošanu un finansiālās stabilitātes paaugstināšanu, ko iespējams realizēt vienīgi izstrādājot konkrētu stratēģiju, kas ļautu pārvarēt uzņēmuma finansiālo nestabilitāti.
2 Uzņēmumam būtu nepieciešams investēt līdzekļus informācijas tehnoloģiju
modernizēšanai,
tādējādi paaugstinot savas darbības efektivitāti.
3 Uzņēmuma maksātspējas atjaunošanai ir jāpanāk sabalansēta uzņēmuma bilances struktūra gan līdzekļu avotos, gan līdzekļos, jāsamazina īstermiņa kreditoru apjoms.
4 Vadībai ir nepieciešams papildus saņemt ilgtermiņa aizņēmumu, lai ar to dzēstu īstermiņa saistības, kurām tuvojas dzēšanas termiņš.
5 Uzņēmuma apgrozījuma paaugstināšanai un ieņēmumu palielināšanai aktivizēt mārketinga darbību un noskaidrot optimālo cenu piedāvātajiem pakalpojumu produktiem.
6 Uznēmumam jāpaplašināt savu apmācības programmu klāstu, reaģējot uz tirgus pieprasījumu.
7 Piedāvāt potenciāliem klientiem apmācības programmas ne tikai Rīgā, bet arī Rīgas rajonos un citās Latvijas pilsētās, iekarojot jaunus tirgus.
…
