Sociālā atbalsta pakalpojumi darbā ar veco ļaužu dzīvojamās mājas iedzīvotājiem

SECINĀJUMI
Jāsecina, ka, lai gan kopumā gerontoloģijas nozare ir jauna sfēra, tā turpina attīstīties un pilnveidoties. Arī Latvijā šī nozare pakāpeniski attīstās, šobrīd liekot uzsvaru uz veco cilvēku specifisko funkcionēšanas īpatnību pārzināšanu un prasmi risināt to radītās problēmas.
Jāsecina, ka gerontoloģiskā darba specifika prasa no sociāla pakalpojuma sniedzēja noteiktas teorētiskās zināšanas, kas ietver gerontoloģiju, attīstības psiholoģiju, sociālo psiholoģiju, medicīnas pamatus, orientēšanos reliģiskos un juridiskos jautājumus, psihiatriju, ētiku u.c. nozares, tādejādi parādot, ka cilvēkam, kurš strādā ar veciem cilvēkiem ir jābūt daudzpusīgam un apveltītām ar daudzām kompetencēm.
Izvērtējot teorētiskajā literatūrā pieejamo informāciju, jāsecina, ka sociālā rehabilitētāja pamatuzdevumi klāsts ir visnotaļ plašs: izstrādāt klientu sociālās rehabilitācijas plānu; veicināt klientu sociālo prasmju apguvi, pilnveidi un uzturēšanu; īstenot klienta sociālo aktivizāciju; veicināt klienta interesi, vēlmi un gribu pastāvīgi un pilnvērtīgi dzīvot; veicināt klienta līdzdarbību sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izvēlē un saņemšanā utt.
No sociālo pakalpojumu sniedzēju intervijām autore secina, ka Gulbenes veco ļaužu dzīvojamās mājas iedzīvotāju sociālā grupa ir pārsvarā vientuļi cilvēki, kuri relatīvi maz komunicē ar cilvēkiem ārpus nama un ir nereti nepamierināti ar dzīvi. Tāpat no šīm atbildēm var secināt, ka nama iemītnieki ir neaktīvi un neieinteresēti gan dažādos pasākumos un aktivitātēs, gan komunikācijā ar nama darbiniekiem un vienam ar otru.
Respondentu atbildes liek secināt, ka Gulbenes veco ļaužu dzīvojamās mājas iemītniekiem tiek nodrošināti visnotaļ standartizēti sociālā atbalsta pakalpojumi (likumā noteiktā kārtībā), tomēr šie pakalpojumi neveicina klientu psiholoģiskā stāvokļa uzlabošanos.
Jāsecina, ka sociālo pakalpojuma sniedzēju vērtējumā tieši sociālās rehabilitācijas ietekme un nozīme tiek vērtēta kā liela, norādot, ka sociālā rehabilitētāja klātbūtne varētu ievērojami uzlabot, veco ļaužu dzīvojamās mājas iemītnieku dzīves kvalitāti. …