Secinājumi
Diplomdarba izstrādes gaitā autore nonāca pie daudziem secinājumiem. Apkopojot tos, izdalīja 16 svarīgākos:
1. Kopienas darbs, autoresprāt, tā ir cilvēku atbalstīšana viņu kopienas pilnveidošanas procesā, uzsākot kolektīvas darbības šajā kopienā. Pēc autores domām, šajā procesā nereti ir nepieciešama kopienas vadītāja piedalīšanās. Latvijas lauku kopienās tie visbiežāk ir pagasta priekšsēdētāji, kuri pārstāv un aizstāv savas lauku kopienas iedzīvotāju intereses. Taču sociālās dabas jautājumos iedzīvotājus vada un atbalsta sociālais darbinieks.
2. Pētot ‘kopienas’ jēdzienu un savienojot to ar ‘sociālā darba’ jēdzienu, diplomdarba autore nonāca pie secinājuma, ka kopienas sociālā darba būtība ir:
• Nodrošināt cilvēkiem, kuri pieder pie vienas kopienas, vai kādas īpašo vajadzību grupas (piemēram, cilvēki ar runas defektiem) rast veidus kā labāk rīkoties un sadzīvot;
• palīdzēt viņiem rast risinājums, tik daudz cik tas ir iespējams, mēģināt viņos attīstīt iemaņas būt neatkarīgākiem un drošākiem šajā procesā.
3. Ir virkne faktoru, kas sarežģī sociālo darbu lauku kopienās. Tie ir: ierobežota pieeja resursiem, zems valsts sociālās palīdzības līmenis, sabiedriskā un privātā atbalsta avotu trūkums, izolētība un teritoriālais attālums, konfidencialitātes trūkums, zems izglītības līmenis. Šādos apstākļos lauku kopienu iedzīvotājiem ir ļoti grūti pašiem rast sevī un apkārtējā vidē pietiekami daudz vajadzīgos resursus, lai risinātu savas ģimenes problēmas un veidot veselīgu ģimenes modeli. Lauku kopienas iedzīvotāji visbiežāk sastopas ar tādām problēmām kā bezdarbs, alkoholisms, emocionālā vai fiziskā vardarbība ģimenē, ne izglītotība utt.
4. Kopumā, sociālais darbs lauku kopienās tiek veikts ierobežoto resursu apstākļos. To var kvalificēt kā vienu no sarežģītākajām sociālā darba sfērām, kuras prasa stingru profesionāļu atlasi, lai nepieļautu darbinieku „profesionālo izdegšanu”, tādēļ, ka nav gatavi strādāt tik sarežģītos apstākļos. Sociālajam darbiniekam, kurš strādā ar lauku kopienas iedzīvotājiem, ir jābūt gatavam un spējīgam strādājot ar gadījumu, iesaistīt visdažādākos resursus problēmu risināšanai. Viņam ir jāsaskata galvenās savas lauku kopienas problēmas un jāprot atrast likumsakarības, cēloņus, analizēt problēmas sekas. Tas ir nepieciešams lai veidotu vienotu sociālā atbalsta programmu konkrētai lauku kopienas iedzīvotāju grupai, kura palīdzētu pēc iespējas efektīvāk un ātrāk rast risinājumus un attīstīt iedzīvotājos pašos spēkus un resursus turpmāko problēmu risināšanai.
…
