Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas sociālās drošības sistēma valstī ir bijusi pakļauta lielām pārmaiņām. Pēdējās desmitgades laikā sociālās politikas jomā ir veiktas vairākas reformas, kuru ietvaros būtiski mainīta tās tiesiskā reglamentācija, sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības organizatoriskie un darbības principi.
Sociālā riska situācijas ir darba nespēja slimības, darba traumas vai invaliditātes dēļ, kā arī vecums, bezdarbs, maternitāte, tuvinieka nāve, apgādnieka zaudējums, t.i., problēmu kopums, kas aktuāls ikvienam valsts iedzīvotājam, jo kādam no sociālajiem riskiem var tikt pakļauts katrs – neatkarīgi no vecuma, izglītības, nodarbošanās veida u.tml.
Šodien Latvijā sociālās drošības sistēma, tostarp valsts sociālās apdrošināšanas sistēma, tiek uzskatīta par pabeigtu. Tomēr pastāv iedzīvotāju neapmierinātība ar šo sistēmu, kas stimulē turpmākos centienus to pilnveidot. Jāatzīmē, ka lielu daļu sistēmas trūkumu rada nevis tās nepietiekamā tiesiskā reglamentācija, bet gan pastāvošais finanšu resursu trūkums.
Autore sīkāk pēta sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumā, jo lielākais sociālais drošības drauds ir bezdarbs. Iedzīvotāji pašreizējā ekonomiskajā situācijā aizvien biežāk sastopas ar sociālo problēmu – bezdarbu. Bezdarbnieka pabalsts ir risinājums, lai nodrošinātu nepieciešamos resursus iztikai un atbalsts ekonomiskajām aktivitātēm.
Bezdarba pieaugums jau vairākus mēnešus skar gandrīz katru ģimeni, jo darba devēji par izdevīgāko krīzes grūtību pārvarēšanai izvēlas darbinieku atlaišanu. Bezdarba situācija rada nestabilitāti, kas ietekmē visu sabiedrību. Tas rada ierobežotu pieeju dažādiem resursiem – izglītībai, veselībai, darbam, kas savukārt veicina šo grupu nokļūšanu ekonomiskās grūtībās, veidojot apburto loku. Nelabvēlīgais materiālais stāvoklis veicina negācijas – bezcerību, depresiju, alkoholismu, pārslodzi darbā, kas ietekmē arī pārējo ģimeni, un veicina nesavaldību un vardarbību.
Bezdarbnieku skaits strauji palielinās, nodarbinātības pakalpojumi bezdarbniekiem tiek nodrošināti pieejamā finansējuma robežās, savukārt bezdarbnieka pabalstu saņem tie cilvēki, par kuriem ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir atkarīgs no bezdarbnieka apdrošināšanas stāža.
Valsts pieņemot likumus cenšas izveidot bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta sistēmu, lai nodrošinātu iespēju atgriezties darba tirgū. Pašreizējā situācijā darba piedāvājumu atrast ir grūti, tāpēc ir jāizvērtē sociālās apdrošināšanas piedāvātās iespējas un bezdarba samazināšanas iespējas.
Pētījuma objekts ir sociālā drošība laika posmā no 2003.gada – 2009.gada martam.…
