Šī darba autorei nav šaubu par to, kas ir viena no aktuālākajām problēmām mūsdienu skolā. Tikai pēdējos gados par to tiek vairāk runāts – par dažiem aspektiem vairāk, par citiem – pēc iespējas maz. Tas ir stress vietā, kurai vajadzētu būt garīgi, intelektuāli un cilvēcīgi attīstošai, atbalstošai, visādā ziņā drošai mūsu bērniem. Tas viss, protams, ir, bet papildus tam vēl nepieaugušie, emocionāli nenobriedušie prāti bieži vien tiek pakļauti dažādām stresa situācijām. Ļoti labi šo situāciju aprakstījusi skolas psiholoģe, psiholoģijas maģistre Dace Lasmane savā rakstā „Stress „bērna darbavietā” – skolā” : „Skolēns skolā pavada vismaz 9 gadus no savas dzīves. Mēģiniet iztēloties – jums katru dienu jāiet uz vietu, kur jūs māca. Iespējams, jums daudz kas neizdodas, it īpaši sākumā, un jums bieži tiek norādīts uz kļūdām. Kolektīvs, kurā jūs darbojaties, ir liels. Jums apkārt ir kādi 30 kolēģi, no kuriem daži jūs nepieņem, daži ir ļoti kustīgi un skaļi, daudzus jūs tā kārtīgi nemaz nepazīstat. Jums ir vairāki vadītāji, kuriem katram ir savas prasības, savs izskaidrošanas veids, ko no jums vēlas. Režīms ir ļoti stingrs – jāstrādā 8 reizes pa 40 minūtēm, darbi, kas jāveic, ir pilnīgi atšķirīgi, un starplaikos ir jāiet gaitenī, kur valda troksnis, jo vienlaicīgi atpūšas vismaz 300 cilvēku. Citu darbu izvēlēties jūs nemaz nedrīkstat.
D. Lasmane atzīmē, ka tikai nedaudz vairāk kā puse pieaugušo skolas gadus atceras ar pozitīvām emocijām, kā arī - ka liela daļa skolēnu ar grūtībām iekļaujas skolas dzīvē. Apmēram trešdaļai bērnu raksturīga paaugstināta nogurdināmība, saslimstība, miega traucējumi, nosliece uz baiļošanos. Apmēram 15% bērnu ir ar traucējumiem, kas izpaužas vājā spējā apgūt mācību vielu, uzvedībā un savstarpējo attiecību veidošanā. Pirms septiņiem gadiem arī Latvijas skolās tika veikti pētījumi par skolēnu pašsajūtu. Iegūtie dati liecināja, ka 32% skolēnu nejūtas laimīgi (1. diagramma), 2% domāja, ka ir nelaimīgi. 10 – 12% bērnu bija novērojamas depresijas pazīmes.
Katrs pieaugušais atceras no saviem skolas gadiem situācijas, kad kādu „apcēla”, nepatiesi apvainoja, apsaukāja, kad skolotāji izturējās neiejūtīgi, kad bērni izlikās un pat tiešām kļuva slimi, lai tikai nebūtu jāiet uz skolu. Kas ir atbildīgs par šādu situāciju mūsu skolās? Nav teikts, ka iespējams nosaukt konkrētus vārdus. Ir radies iespaids, ka tā ir sistēma. Vecāki laiž bērnus skolā, apzinoties, ka tur, iespējams, atkal notiks kāds ekscess, bet – ko lai dara – tā ir arī dzīves skola, grūtībās norūdās... Tamlīdzīgas muļķības dzirdam katru dienu. Un visi zinām: ja mamma vai tētis ies uz skolu sūdzēties, taisnību meklēt – ļoti iespējams iznākums ir, ka šo taisnību neatradīs, bet bērns kritīs klasesbiedru vai, nedod Dievs, skolotāju nežēlastībā.
Daudz tagad tiek runāts par bērnu tiesībām, to realizēšanos sabiedrībā, skolā. Iespējams, konvencija sākusi darboties attiecībā pret pedagogiem, mazāk – vecākiem, bet attiecībā uz bērnu vienaudžiem? Noteikti nē. Apcelšana, ņirgāšanās bērnu starpā arvien ir aktuāla, pareizāk – kļuvusi vēl aktuālāka nekā agrāk. Mēs runājam jau par vardarbību bērnu vidū (skat. 1., 2. pielikumu)
Bakalaura darba autores pārliecība ir, ka situāciju kopumā ir iespējams mainīt. Tāpēc pētīsim dažādos stresorus skolā, kā arī metodes, paņēmienus un dažādās iespējas, kā pedagogiem mazināt stresa situāciju iespējamību, veicināt veselīgāku vidi mūsu skolās.
Vēl jāpiebilst: stresori, kas darbojas sākumskolā, ar nelielām izmaiņām ir tikpat iedarbīgi arī bērna pusaudža gados, pamatskolā. Mūsdienās, kad sastopamies ar strauju bērnu pieaugšanu, nobriešanu (akselerāciju), ir grūti nodalīt pamatskolas un sākumskolas vecumu: pēc bērna vecuma – jā, bet faktiski bērni dažreiz nobriest ātrāk. Tāpēc šajā darbā tiks skarts arī pamatskolas, pusaudžu vecums, ņemot vērā iespēju, ka ar dotajām problēmām un situācijām varam saskarties jau sākumskolā.
Kuras situācijas skolā rada stresu, ar kādu risku ir jārēķinās katra skolēna vecākiem? Kā rodas stress un kā tas darbojas cilvēka ķermenī un prātā? Kādu atbalstu skolēnam varam sniegt?
Šie ir jautājumi, uz kuriem mēģināts rast atbildes šajā darbā. Pētījums izvērsts 8 plāna punktos un apakšpunktos, pētīta stresa struktūra, tā rašanās iemesli, iespaids uz bērna psihi un veselību, kā arī piedāvāti paņēmieni un metodes, ar kuru palīdzību iespējams palīdzēt stresa nomāktam bērnam. Pētījuma praktiskā daļa organiski iekļaujas kopējā tekstā, tajā ir stresu izraisošas situācijas no bērnu ikdienas dzīves skolā, kuras novērojusi un kuru risināšanas ieteikumus sniedz bakalaura darba autore. Vēl praktiskajā daļā tiek piedāvāti aptaujas par skolēnos stresu izraisošiem faktoriem rezultāti un secinājumi par tiem.
Pētījuma objekts: Skolēnos stresu radošas situācijas sākumskolā un pamatskolā.
Pētījuma priekšmets: Stresa situāciju rašanās iemesli, risināšanas iespējas.
Pētījuma mērķis: izpētīt skolēnos stresu radošas situācijas, to ietekmi uz bērnu veselību, kā arī pedagogu rīcību to risināšanā.
Pētījums hipotēze: Ar profesionālu, pārdomātu rīcību skolotājs var būtiski mazināt bērnos stresu izraisošu situāciju rašanās iespējas skolā.
Pētījuma uzdevumi:
1.Iepazīties ar literatūru par stresu radošām situācijām.
2.Veikt izpētes darbu skolotāju, skolēnu un vecāku vidū – par stresa situācijām, dažādām iespējām tās risināt.
3.Apkopot secinājumus par pedagogu rīcību stresa situāciju risināšanā, palīdzībā stresa māktiem, depresīviem bērniem, secinājumus par īslaicīga un ilgstoša stresa ietekmi uz bērna veselību, ieteikumus stresu radošu situāciju risināšanai sākumskolā (un arī pamatskolā).
Pētījuma metodes:
1.Literatūras, dokumentu analīze.
2.Pārrunas.
3.Vērojums.
4.Aptauja (rakstiska).
5.Iegūto datu apkopošana, analīze.
Pētījuma bāze:
1)B rajona I pagasta D sākumskolas skolēni, skolotāji. (63 cilvēki)
2) B rajona I pagasta vidusskolas skolēni, skolotāji. (95 cilvēki)…
