Pētījuma mērķis - izpētīt tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu saturu un būtību, un cilvēktiesību aizsardzības mehānisma pilnveidošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, t.sk. arī Latvijā.
Pētījuma objekts ir cilvēka tiesību un pamatbrīvību, t.sk., tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu, ievērošanas un īstenošanas mehānisms Eiropas Savienībā.
Pētījuma priekšmets ir Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 6.pants.
Galvenie uzdevumi izvirzītā mērķa sasniegšanai:
Izpētīt tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu saturu, galvenās raksturīgās īpatnības un iezīmes, un aizsardzības mehānismu Eiropas Savienībā;
Sistemātiski aplūkot un izanalizēt universālajos cilvēktiesību dokumentos un reģionālajos cilvēktiesību dokumentos nostiprināto tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu, un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu aktualitāti un ietekmi uz nacionālo likumdošanu;
Pamatojoties uz speciālās zinātniskās literatūras izpēti izzināt tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu attīstības tendences Latvijā;
Pierādīt, ka tēma „Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas izpratnē” ir īpaši aktuāla un nozīmīga cilvēka pamattiesību aizsardzībā;
Darba saturs un struktūra sastāv no ievada, 3 nodaļām, nobeiguma un izmantoto avotu un literatūras saraksta.
Darba 1.nodaļā autore pievēršas Cilvēktiesību aizsardzības mehānisma vēsturiskās attīstības apskatam. Par pamata kritērijiem autore izvēlējusies cilvēktiesību avotu un dokumentu uz tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu attīstības svarīgākos posmus, ievērojot cilvēktiesību vispārējās attīstības vēsturi.
Darba 2.nodaļā autore apskata cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības mehānisma institūciju Eiropā - Eiropas Cilvēktiesību komisijas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Padomes Ministru komitejas darbību un salīdzina šo institūciju darbības lomu tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu nodrošināšanā.
Darba 3.nodaļā autore apskata Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā noteikto normu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu transformāciju Latvijas likumdošanā, un tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu attīstības tendences Latvijā.
Darba temata izpētē un izstrādē izmantoti Latvijas Republikas Satversme, starpvalstu līgumi, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi, citi normatīvie akti, Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumi, juridiskā un izglītojošā literatūra, publikācijas, interneta resursi.
Darba izstrādē izmantotas vairākas pētnieciskās metodes:
apskatot cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības mehānisma izveidi no senākajiem laikiem līdz mūsdienām, autore izmanto vēsturisko metodi;
analizējot pastāvošās cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības mehānisma normas, t.sk., tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu normu piemērošanu praksē, kā arī sekas, tiek izmantota formāli - loģiskā metode;
salīdzinot dažādos cilvēktiesību dokumentos nostiprinātās cilvēka tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu, salīdzinot tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu nostiprināšanu dažādu valstu konstitūcijās un salīdzinot Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu kontekstā, autore izmanto salīdzinoši tiesisko metodi.…
