Sakarā ar straujo lietotāju skaita palielināšanos tīklā un trafiku ar dažādiem pielikumiem parādīšanos ārkārtīgi aktuāls kļūst jautājums par sistēmas vadības ieviešanas nepieciešamību. Trafika vadības sistēma ir ļoti līdzīga automobiļu kustības vadības sistēmai lielā pilsētā. Šīm abām sistēmām tipiskas vienas un tās pašas problēmas: tas būtu plūsmu regulēšana, un prioritātes piešķiršana vienam vai otram transportam, un kustības noteikumu pārkāpēju klātbūtne. Autotransporta satiksmes noteikumi kļuva aktuāli strauji palielinoties satiksmes dalībnieku skaitam. Tāda veida situācija veidojas arī trafiku vadīšanā. Kā lietotāji ,tā arī administratori vienlīdz noraizējušies par veidojamās tīkla infrastruktūras efektivitāti. Pēc ilgstošas plānošanas, savstarpējā pieprasījuma un piedāvājuma analīzes, stratēģiskā ražotāja izvēles un projekta vadības apstiprinājuma par galveno kļūst jautājums: cik efektīvs būs tīkla darbs, kad pēc ieviešanas būs pagājis zināms laika periods?
Visvairāk problēmu rodas mēģinot apvienot lielu skaitu vienas funkciju tīklu vienā elastīgā daudzservisu tīklā. Vēl grūtāk panākt to, lai izveidotais tīkls šodien un paredzamā nākotnē spētu atrisināt absolūti visas problēmas, kuras radīsies. Tīklu speciālisti pilnībā novērtē šī uzdevuma sarežģītību, lai neteiktu – neatrisināmību , tāpēc, ka organizācijas maina savu struktūru, darba grupas veidojas un izzūd, ražošana tiek pārprofilēta utt. Savukārt izmaiņas, kuras pielāgojās arī pielikumiem, kuri orientēti darbam tīklā. Lietotāju darbojošās stacijas sāk piedāvāt ziņojumu , videoinformācijas, telefonijas utt. apstrādes pakalpojumus.
Šajā sakarā daudzservisu tīkls jāveido tādā veidā , lai tā varētu garantēt pieņemamu apkalpošanas līmeni katram pielikumam. Pretējā gadījumā lietotāji izteiks savu neapmierinātību ar šādu kombinēto tīklu un pieprasīs atjaunot iepriekšējos specializētos tīklus.
Kā liecina esošais interneta stāvoklis, visa vienādas prioritātes trafika apstrāde var izraisīt būtiskas sekas, sevišķi gadījumos, kad ierobežota caurlaides spēja. Dažas tīklu plūsmas izskaitļotas prognozētam kavējumam un augstai caurlaidības spējai.
Tomēr, ja tiem piemīt tā pati prioritāte, kas arī visām pārējām plūsmām, kavējums var kļūt neprognozējams, bet caurlaidības spēja – nepietiekama tāpēc, ka citi pielikumi ”ļaunprātīgi” izmanto tīkla resursus. Stāvokli pasliktina tas, ka daudzi jaunie pielikumi neefektīvi izmanto tīkla resursus, jo vairāk tāpēc, ka moderniem tīkliem ir būtiska caurlaides spēja.
Parasto pielikumu pārmērīgo ”apetīti” jāierobežo, lai dotu „zaļo līniju” augstas prioritātes pielikumiem. Šāda tehnoloģija ieguva apkopojošu nosaukumu pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana (Quality of Service, QoS).
Pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas metodoloģija ievada plašā praktiskā izmantošanā metodes sadalījumam pa kategorijām un plūsmu prioritāšu uzdevumiem, pateicoties kam trafiks ar augstu prioritāti iegūst nepieciešamos tīkla resursus atbilstoši pieprasītajiem raksturojumiem neatkarīgi no mazāksvarīgo pielikumu trafika caurlaidības spējām.
Tomēr, ja šeit tīklu speciālists uzdod sev jautājumu: kādu tieši pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas tehnoloģiju izvēlēties? Tā varētu būt prioritāšu rindu organizācija maršrutētājos, RSVP protokola izmantošana, vēršanās pie ATM iespējām utt. Bet nepieciešams atzīmēt, ka pakalpojumu kvalitātes līmenis ne vienmēr nepieciešams ļoti augsts , arī dažādu trafika tipu gadījumā. Būtībā, piemītošo caurlaidības spēju iespējams sadalīt ar ”spēka” metodēm – katram, tā sacīt, pēc vajadzības
Šajā darbā galvenais pamata virziens vērsts uz trafika vadības metožu izskatīšanu līmeņos L2 , L3. …
