‘’Ventspils nevienam nemetas ap kaklu, sirsnīgi bučodama vai pēkšņā atklātībā asaras slaucīdama, šī piejūras pilsēta neatklājas uzreiz un nav iemīlama no pirmā tikšanās brīža. Vai tas ir paskarbais klimats, kurā vēju par vēju sāk saukt tikai pie 20 m/sek., vai vienmēr nedaudz sālāis gaiss, kad lūpu kaktiņos ielokās sāls rievas, vai gadsimtiem garajās vēstures mācībās gūtais rūdījums? Ej nu zini.Atbildes beigām vējš norauj galotni. Tā viš i, un viss – Ventspils atklājas tikai iepazīta.
Caur cilvēkiem,lietām, ielu līkumiem un stāstiem par vēsturi.’’
[Ieva Rupenheite, ‘’Ventspils’’]
Savā prezentācijas darbā aprakstīšu un izvērtēšu Ventspils pilsētas tūrisma attīstību. Apkopošu informāciju par Ventspilī esošo tūrisma infrastruktūru un piesaistes objektiem. Iepazīstināšu ar Ventspils pilsētas tūrisma produktu.
Ventspils ir Latvijas sestā lielākā pilsēta. Tā atrodas Latvijas ziemeļrietumos pie Ventas ietekas Baltijas jūrā, 189 km no galvaspilsētas Rīgas. Šodienas Ventspils ir moderna Eiropas līmeņa pilsēta un pasaules klases osta. Ventspils Brīvosta ir lielākā osta Latvijā un vadošā Baltijas jūras reģionā, tā ir svarīgākais valsts transporta sistēmas mezgls un būtisks Austrumu-Rietumu tranzīta ceļa posms.
Ventspils pilsētā dzīvo 43 779 iedzīvotāji (1.10.2000.). Ventspilī ir viens no augstākajiem nodarbinātības un vidējās algas līmeņiem Latvijā.
Ventspils dome ir daudz padarījusi, lai pilsētā izveidotu labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības uzsākšanai un sekmīgai attīstībai. Ventspilī ir reģistrēti vairāk kā 2000 uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības. Vadošā pilsētas ekonomikas nozare ir transports, - tā ir pilsētas ekonomiskās un sociālās attīstības pamats. Lielākais darba spējīgo iedzīvotāju skaits ir nodarbināts uzņēmumos, kas saistīti ar kravu pārkraušanu, uzglabāšanu un tranzītu, kā arī firmās, kas apkalpo un nodrošina Ventspils ostas darbību.
Ventspils pašvaldība ļoti daudz dara,lai Ventspils būtu sakopta, tīra un tūristiem pievilcīga. Tiek piedomāts pie jauniem tūrisma objektiem, arī 2005.gada sezonai Ventspils ir sagatavojusi jaunus pārsteigumus, kurus mēs apskatīsim nedaudz vēlāk. Ir piedomāts pie tā, lai tūristiem gribētos Ventspili apskatīt vēl un vēl, jo visu laiku Ventspilī parādās jauni apskates objekti.
Lai sāktu runāt par tūrismu un tā attīstību Ventspils pilsētā , mums sākumā jaapskata,kas tad īsti ir tūrisms un kādi ir tā veidi.
Pasaules tūrisma organizācija izstrādāja definīciju,kuru 1993.gadā apstiprināja ANO Statistikas komisija Starptautiskajā valdību konferencē,kas notika Kanādas pilsētā Otavā 1991.gadā.
Tūrisms aptver to personu aktivitātes,kas ceļo un uzturas ārpus savas ierastās dzīves vietas ne ilgāk par vienu sekojošo gadu,ko velta atpūtai,darījumiem vai citiem mērķiem.
Tūrisms nav taustāms produkts,bet tas ir pakalpojums.
Kad tūristi pērk paketes tipa ceļojumu uz ārzemēm,viņi pērk ko vairāk par vienkāršu pakalpojumu kopumu,tas nav tikai vieta lidmašīnā,viesnīcas istaba,trīs ēdienreizes dienā un iespēja gozēties saulainā pludmalē;viņi vienlaikus lietošanā pērk citādu vidi , kas apvieno jaunas ģeogrāfiskas iezīmes:tropiskas ainavas,papildus reģiona kultūras un vēsturisko mantojumu un citus taustāmus labumus,tādus kā apkalpošana,savstarpēja attieksme, viesmīlība.
[1.17.-20.lpp]
Ceļojuma būtība
Ceļošanas motivācija
Motivācija,pirmkārt,norāda brauciena mērķi. Pastāv trīs lielas mērķu kategorijas.
1.Brīvdienas(ieskaitot draugu un radinieku apciemojumus)
2.Darījumi(ieskaitot sanāksmes,konferences utt.)
3.Citi(ieskaitot mācības,reliģiskus svētceļojumus,veselības uzlabošanu utt.).
Ir svarīgi atšķirt katra brauciena mērķi,jo katra mērķa īpašības būs atšķirīgas. Darījuma brauciens atšķirsies no brīvdienu ceļojuma,jo darījumu cilvēkam ir ļoti maza rīcības brīva izvēlēties sava brauciena galamērķi vai ceļojuma laiku. Darījumu braucieni bieži vien jānoorganizē pēdējā brīdi,uz konkrētu laiku un īsu laika brīdi. Darījumu cilvēku ērtībai ir nepieciešama bieža un regulāra satiksme, kvalitatīva apkalpošana un labs telpas aprīkojums brauciena galamērķī.Tā kā uzņēmums segs visus ceļojuma izdevumus , katrs atsevišķais ceļotājs maz uztrauksies par ceļojuma izmaksām nekā gadījumā, ja viņš par to maksātu pats.Augstas cenas diez vai atturēs no ceļojuma,tāpat kā zemas cenas liks ceļot biežāk. Tāpēc darījumu ceļojumi ir diezgan neelastīgi attiecībā pret cenu. Turpretīm brīdienu ceļojumi ir relatīvi elastīgi attiecībā pret cenu; zemākas cenas veicinās ceļotāju skaita palielināšanos vispār un iedrošinās citus mainīt ceļojuma galamērķi. Cilvēki,kas ceļo brīvajā laikā,būs gatavi uz laiku atlikt savu ceļojumu vai arī rezervēs to ļoti savlaicīgi pirms ceļojuma laika,ja tas ļaus krietni samazināt brauciena izmaksas.…
