SECINĀJUMI
Autorei darba izstrādes gaitā radās šādi secinājumi:
1. Bakalaura darba izvirzītais mērķis ir sasniegts un ir izpētīta tūrisma produkta pārvaldības efektivitāte Jēkabpilī. Autore secina, ka Jēkabpilī tūrisma pārvaldības efektivitāte ir laba un tai ir lielas izaugsmes iespējas. Tūrisma pārvaldībā strādā profesionāļi, kas šo jomu attīsta un pilnveido. Pilsētā ir veiksmīgi attīstīti vairāku atsevišķu tūrisma produktu pārvaldība, bet netiek pilnībā izmantots tūrisma nozares potenciāls. Jēkabpilij nepieciešams vienots stratēģisks mērķis tūrisma nozares attīstībai, ir nepietiekams informētības līmenis par pilsētas pasākumiem un piedāvājumu ārpus tās robežām, daudzas iespējas tūrisma jomas attīstībā vēl netiek izmantotas, piemēram, pilsētai pieejamie ūdens resursi. Lai palielinātu tūrisma nozares un tūrisma produkta pārvaldības efektivitāti, Jēkabpils pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa 2012.gada pavasarī sākusi izstrādāt attīstības stratēģiju, tajā skaitā arī tūrisma nozarē.
2. Jēkabpils Tūrisma informācijas centrā apkalpoto klientu 2011.gadā ir sarucis salīdzinājumā ar 2010.gadu. Ja 2010.gadā klātienē apkalpoto klientu skaits bija 2242 cilvēki, tad 2011.gadā 1926. Mazāks kļuvis arī to personu skaits, kam sniegta informācija telefoniski – 2010.gadā – 1024, 2011.gadā – 759. Pēdējos divos gados samazinājies arī klientu skaits, kam sniegta informācija izmantojot e-pastu, faksu, pastu un skype, 2010.gadā – 810, 2011.gadā – 712.
3. Jēkabpili apmeklē galvenokārt tūristi no Latvijas. 2010.gadā tie bija 2070 cilvēki jeb 92% no kopējā apmeklējuma skaita un 2011.gadā – 1771 cilvēks jeb 92 % no kopējā apmeklējuma skaita. Ārzemju tūristu skaits, kas apmeklēja Jēkabpili 2010.gadā ir 172 cilvēki jeb 8% no kopējā apmeklētāju skaita. Savukārt 2011.gadā Jēkabpilī ieradās 712 ārvalstu tūristi, kas ir 8% no kopējā apmeklējuma skaita.
4. Visvairāk tūristu Jēkabpilī ierodas no Vācijas – 29 (2010) un 36 (2011), Lietuvas – 21 (2010) un 24 (2011), kā arī Francijas – 14 (2010) un Itālijas – 11 (2011). Jēkabpili apmeklē arī tūristi no Lielbritānijas, Ukrainas, Somijas, Nīderlandes, Dānijas, Zviedrijas, Slovēnijas, Krievijas, Francijas, Igaunijas un Polijas.
5. Saskaņā ar Jēkabpils Tūrisma centra sniegtajiem datiem, tūrisma sezonā vasarā no maija līdz septembrim vidēji dienā visu veidu apkalpoto klientu skaits 2010.gadā bija 16 cilvēki, 2011.gadā – 14 cilvēki. Savukārt ziemas sezonā no oktobra līdz aprīlim – 2010.gadā – 14 cilvēki, bet 2011.gadā – 11 tūristi.
6. Ja salīdzina klientu pieprasījumu pa tēmām, tad Jēkabpils Tūrisma informācijas centrā (TIC) visvairāk jeb 36% klientu interesējušies par maksas pakalpojumiem, tajā skaitā – par suvenīru tirdzniecību, biļešu un ceļojumu pārdošanu, gandrīz tikpat jeb 35% klientu interesējušies par iespējām saņemt informāciju par tūrisma iespējām TIC apkalpojošajā teritorijā, 12% par tūrisma iespējām TIC apkalpotajā reģionā, tajā skaitā arī par iespējām Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. Jēkabpils TIC nācies sniegt atbildes arī par tūrisma iespējām Baltijā un Eiropā, naktsmītņu rezervēšanu un lūguši dažāda veida ar nozari saistītas konsultācijas.
7. Jēkabpils Tūrisma un informācijas centram no 2011.gada 1.jūnija nav sava budžeta, jo tas ir iekļauts kā struktūrvienība Jēkabpils pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļā. 2010.gadā TIC pamatbudžets bija 9585 Ls, savukārt 2011.gada pirmajā pusgadā - 3079 Ls. Sniegtie maksas pakalpojumi budžetā 2011.gadā ienesa 15 520 Ls un kopējais 2011.gada budžets bija 25105 Ls. Savukārt 2011.gada pirmajā pusgadā sniegtie maksas pakalpojumi ienesuši 6540 Ls un pirmā pusgada kopīgais budžets bijis – 9619 Ls.
8. Apskatāmo objektu TOPA augšgalā ir Mākslas galerija Mans's , kuru gan 2010.gadā, gan 2011.gadā apmeklējuši 31 000 tūristu, otrajā vietā ir Jēkabpils Vēstures muzejs, kuru 2010.gadā apmeklējuši 21 412 tūristu, bet 2011.gadā – 24 132 cilvēki. TOPA trešajā vietā ierindojies Sv. Gara vīriešu klosteris, kuru 2010.gadā apmeklējuši 11 160 svētceļnieki, bet 2011.gadā – 10 900 apmeklētāju.
…
