Notekūdeņu attīrīšana daudzos pagastos ir liela problēma, jo agrāk izbūvētās attīrīšanas iekārtas ir nolietojušās vai arī jau sākotnēji nav atbildušas mūsdienu prasībām. Attīrīšanas sistēmu kvalitāti raksturo to atbilstība veselības un higiēnas, sociālajām un kultūras, kā arī vides aizsardzības prasībām. Būtisks ir gan tehniskais risinājums, gan izmaksas, ar tām saprotot ne tikai būvniecībai nepieciešamos līdzekļus, bet arī reālu iespēju segt iekārtu ekspluatācijas izdevumus.
Īpaši nevēlama ir situācija, ja visi notekūdeņi – rūpnieciskie, mājturības, lietusūdeņi – sajaukti nokļūst attīrīšanas iekārtās. Lietus ūdens nokļūšana kopējā kanalizācijā palielina notekūdeņu daudzumu pat vairāk kā divdesmit reižu. Tas nav bīstami no vides aizsardzības viedokļa, bet ļoti palielina attīrīšanas iekārtu ekspluatācijas izmaksas, pārslogo tās. Arī attīrīšanas iekārtu sūkņiem, pārsūknējot šādu šķidruma daudzumu, jāpatērē pārāk daudz enerģijas, kas sadārdzina ekspluatāciju. Rajonu pilsētu attīrīšanas iekārtu sakārtošana ietilpst valsts finansētajā programmā 800+, bet mazajiem projektiem atrast naudu ir grūti. Arī VAF attieksme pret nelieliem projektiem neesot labvēlīga, grūti panākt, lai tiem piešķirtu līdzekļus.
Darba mērķis ir izanalizēt Cēsu ūdens attīrīšanas projekta nepieciešamību, tā ietekmi uz sabiedrību, kā arī noteikt nepieciešamo ūdens attīrīšanas iekārtu ieguldījumu apjomus.
Diplomdarba uzdevumi:
Izpētīt ūdens attīrīšanas iekārtu izveidi un ieguldījumu apjomu Latvijā, atsevišķi Cēsīs,
Analizēt ūdens apgādes un notekūdeņu attīrīšanas attīstību un nepieciešamo investīciju apjomu Latvijā, atsevišķi Cēsīs,
Izpētīt uztverošās ūdenstilpnes Latvijā, to ietekmi uz ūdens attīrīšanas iekārtām,
Izanalizēt prasības pēc ietekmes uz vidi novērtējuma,
Analizēt kanalizācijas sistēmu izveidi, attīstības tendences un virzienus, kā arī ieguldījumu efektivitāti sistēmas uzlabošanā.
Darbā tika izmantota literatūra laikposmā no 1990.gada līdz 2002.gadam, dažādi ziņojumi (NEFCO, PHARE), Internet tīkls, preses laikraksti un žurnāli. …
