Добавить работы Отмеченные0
Работа успешно отмечена.

Отмеченные работы

Просмотренные0

Просмотренные работы

Корзина0
Работа успешно добавлена в корзину.

Корзина

Регистрация

интернет библиотека
Atlants.lv библиотека
21,48 € В корзину
Добавить в список желаний
Хочешь дешевле?
Идентификатор:580046
 
Автор:
Оценка:
Опубликованно: 31.08.2009.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 6 единиц
Ссылки: Использованы
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
1.1.  Ūdensapgādes tērauda cauruļvadu rekonstrukcija    8
1.2.  Stratēģisko ūdensapgādes sistēmas aizbīdņu nomaiņa un ūdens uzskaites zonējuma izveide    9
1.3.  Stratēģisko maģistrālo ūdensapgādes cauruļvadu rekonstrukcija    9
1.4.  Dzelzsbetona kanalizācijas cauruļvadu rekonstrukcija    10
2.  ŪDENS PATĒRIŅA APRĒĶINĀŠANA UN NOTEIKŠANA    11
2.1.  Ūdens tīkla iebūves dziļums un izbūves īpatnības    15
3.  SPIEDIENA ZUDUMU NOTEIKŠANA    17
4.  NOTEKŪDEŅU DAUDZUMA APRĒĶINĀŠANA UN NOTEIKŠANA    18
4.1.  Kanalizācijas tīkla cauruļvadu iebūves dziļums    18
5.  UGUNSDZĒSĪBAS GADĪJUMĀ    20
5.1.  Hidranti    20
5.2.  Hidranti un ūdens iztukšošanas aka    21
5.3.  Pazems hidranta garuma aprēķināšana    21
6.  TEHNISKIE NOTEIKUMI ŪDENSVADA UN KANALIZĀCIJAS    22
  TĪKLU PROJEKTĒŠANAI    22
6.1.  Vispārējās prasības    22
6.2.  Ūdensvada tīklu projektēšanas prasības    22
6.3.  Sadzīves kanalizācijas tīklu projektēšanas prasības    24
6.4.  Spied kanalizācija    25
6.5.  Ūdens patēriņa skaitītāju parametri    25
6.6.  Ūdens patēriņa skaitītāju (ŪPS) stiprinājumi    26
6.7.  Aku izmēri un parametri    26
6.8.  Ūdens patēriņā skaitītāja novietojums un stiprinājums akā    26
6.9.  Aku pārsedze    26
7.  INŽENIERĢEOLOĢISKO APSTĀKĻU RAKSTUROJUMS    27
7.1.  Objekta atrašanās vieta, reljefs un ģeomorfoloģija    27
7.2.  Ģeoloģiskie apstākļi    27
7.3.  Hidroģeoloģiskie apstākļi    27
7.4.  Grunts fizikāli mehāniskās īpašības    27
7.5.  Secinājumi un rekomendācijas    28
8.  PASKAIDROJUMA RAKSTS    29
8.1.  Ūdensvads    29
8.2.  Sadzīves kanalizācija    30
8.3.  Apkārtējās vides aizsardzība    31
8.4.  Būvdarbu organizācija    31
8.5.  Grunts darbi    32
8.6.  Esošo segumu atjaunošana    33
9.  DROŠĪBAS TEHNIKA UN DARBA AIZSARDZĪBA    34
9.1.  Ūdensapgādes higiēna    35
9.2.  Pasākumi avārijas situāciju novēršanai    35
9.3.  Ielu tīrīšana būvdarbu laikā    35
9.4.  Atkritumu izgāšanas vietas un būvgruži    35
9.5.  Laukumi atkritumu izvietošanai    36
9.6.  Pēdējā uzkopšana    36
10.  MATERIĀLI    37
10.1.  Ūdensvada un kanalizācijas materiāli – vispārīgi    37
10.2.  Ūdensvada caurules    37
10.3.  Ūdensvada veidgabali    38
10.4.  Ūdensvada aizbīdņi    38
10.5.  Ūdensvada dubultuzmavu un savienojošo detaļu montāža    41
10.6.  Hidranti    44
10.7.  Ūdensvada lūkas    44
10.8.  Ūdensvada pieslēgumi patērētāju pievadi    44
10.9.  Ūdens patēriņa uzskates mezgli    45
10.10.  Pašteces kanalizācijas caurules    47
10.11.  Pašteces kanalizācijas cauruļu savienojumi    47
10.12.  Spiediena kanalizācijas caurules    48
10.13.  Spiediena kanalizācijas cauruļu savienojumi    48
10.14.  Kanalizācijas cauruļvadu veidgabali    48
10.15.  Kanalizācijas veidgabalu savienojumi    49
10.16.  Kanalizācijas aizbīdņi    49
10.17.  Kanalizācijas lūkas    50
10.18.  Kanalizācijas skatakas un kontrolakas    51
11.  INŽENIERPOJEKTA GRAFISKĀ DAĻA    51
  SECINĀJUMI   
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA   
Фрагмент работы

2.1. Ūdensapgādes tērauda cauruļvadu rekonstrukcija
Tērauda caurulēm, kuras tika izmantotas maģistrālo ūdensvadu būvniecībai pagājušā gadsimta 60-80. gados nebija nekāda iekšējā aizsargpārklājuma. Uzsākot izmantot Rīgas ūdensapgādē ūdeņus no virszemes avotiem pēc to ķīmiskas apstrādes, ūdensvada tīklā nokļuva ķīmiski nestabils ūdens, kas izsauca tērauda cauruļvadu iekšpusē strauju korozijas procesu kā rezultātā efekts bija līdzīgs kā veciem ķeta vadiem - saskares virsmas palielināšanās un straujāka dzelzs un mangāna savienojumu izdalīšanās ūdenī.
Tērauda cauruļvadu ārējā izolācija nenodrošināja pilnvērtīgu cauruļu materiālu aizsardzību, ja tie tika ieguldīti zem gruntsūdens līmeņa, vēl jo vairāk ķīmiski agresīvās gruntīs. Iekšējā un ārēja korozija izsauc strauju cauruļu sieniņu biezuma samazināšanos un daudzu sīku atveru izveidošanos, kuras kopumā rada ievērojamu noplūdi no cauruļvada.

2.2. Stratēģisko ūdensapgādes sistēmas aizbīdņu nomaiņa un ūdens uzskaites zonējuma izveide
RŪAVP I fāzes realizācijas gaitā, kā atsevišķs projekts tika realizēts ūdensvada un kanalizācijas tīklu rehabilitācijas pilotprojekts. Kā viens no galvenajiem darba gaitā konstatētajiem faktiem bija ūdensvada tīklu noslēgarmatūras sliktais tehniskais stāvoklis. Pilotprojekta zonās par nestrādājošu tika atzīts 35% no kopējā noslēgarmatūras skaita, jeb attiecinot šo % uz visu ūdensvada tīklu - 3800 vienību.
Nestrādājoša noslēgarmatūra rada sekojošas problēmas:
a) nespēju savlaicīgi atslēgt bojāto posmu, kā rezultātā ir lieli ūdens zudumi, tiek radīti materiālie zaudējumi (izskalotas brauktuves, appludināti pagrabi u.t.t);
b) bojājuma likvidācijas laikā tiek pārtraukta ūdens padeve ievērojami lielākam patērētāju skaitam nekā tas būtu nepieciešams;
c) nav iespējams sekmīgi regulēt ūdensvada tīkla darbību, veikt pastāvīgu nelietderīgo noplūžu kontroli, atsevišķos gadījumos radot ūdens kvalitātes problēmas.
Ņemot vērā uzskaitītās problēmas RŪAVP I fāzes ietvaros tika izstrādāta „Ūdensvada tīkla aizbīdņu nomaiņas stratēģija”, kura kalpoja par pamatu konkrētā projekta izstrādei. Projekta pamatideja ir panākt stāvokli, kad viss ūdensvada tīkls nosacīti sadalāms lielos rajonos – rajonu mērīšanas un kvalitātes apgabalos, kuri savukārt dalās mazākos u.t.t. un kas dos iespēju atsevišķi kontrolēt ūdens patēriņu un kvalitāti katrā no šiem rajoniem. Ir nepieciešams uzsvērt, ka konkrētais projekts aptver tikai daļu ( I etaps) no visa nomaiņas stratēģijā paredzēta apjoma.

2.3. Stratēģisko maģistrālo ūdensapgādes cauruļvadu rekonstrukcija
Neskatoties uz to, ka dzeramā ūdens kvalitāte tā sagatavošanas vai iegūšanas avotā atbilst visām standartu prasībām, pie gala lietotāja ūdens nonāk, veicot īsāku vai garāku ceļu pa cauruļvadiem, kuri atkarībā no to tehniskā stāvokļa, vairāk vai mazāk ietekmē ūdens kvalitāti. Cauruļvadu novecošanas gaitā ūdenī nonāk arvien vairāk dzels un citu ķīmisko elementu no cauruļvada sieniņām, kas vecu cauruļvadu gadījumā rada būtiskas izmaiņas dzeramā ūdens kvalitātē.
Ilgstošas ekspluatācijas laikā, kā viens no piemērotākajiem materiāliem ūdensvadu tīklu izbūvei, ir ticis atzīts ķets un tā modifikācijas. Tomēr neskatoties uz materiāla ilgmūžību arī ķeta cauruļvadi ir pakļauti novecošanai. Par pieņemamu tiek uzskatīts ķeta cauruļvadu vecums līdz 100 gadiem (kas gan 2 reizes pārsniedz normatīvo). Par 100 gadiem vecāki cauruļvadi rada problēmas (tajā skaitā ar ūdens kvalitāti saistītas), kuru atrisināšanas visekonomiskākais un efektīvākais paņēmiens ir šo cauruļvadu nomaiņa.
Rīgas ūdensvada tīklā tiek ekspluatēti 102 km ķeta ūdensvada posmu, kuru vecums pārsniedz 100 gadu. Vecākais no tiem ir ekspluatācijā no 1862.gada – 140 gadus.

Коментарий автора
Загрузить больше похожих работ

Atlants

Выбери способ авторизации

Э-почта + пароль

Э-почта + пароль

Неправильный адрес э-почты или пароль!
Войти

Забыл пароль?

Draugiem.pase
Facebook

Не зарегистрировался?

Зарегистрируйся и получи бесплатно!

Для того, чтобы получить бесплатные материалы с сайта Atlants.lv, необходимо зарегистрироваться. Это просто и займет всего несколько секунд.

Если ты уже зарегистрировался, то просто и сможешь скачивать бесплатные материалы.

Отменить Регистрация