UML koda ģenerēšanas rīku lietošanas analīze programmu sagatavju izstrādei

Koda ģenerators ir rīks, ar kura palīdzību ir iespējams pārvērst grafisku programmatūras modeli izpildāmā kvalitatīvā kodā [Stürmer 2007].
Tomēr jāatceras, ka koda ģenerācija negarantē projekta izdošanos, un ir nepieciešami augsti kvalificēti darbinieki, lai izstrādātu un uzprogrammētu projekta daļas, kuras ar ģeneratora palīdzību nevar izveidot.
Koda ģenerators ir viena no iespējamām spējās programmatūras izstrādes (angļu val. agile software development) sastāvdaļām. Projekta izstrādes gaitā ir nepieciešams izvēlēties prasībām atbilstošāko no vairākiem neatkarīgiem risinājumu veidiem. Parasti tiek izmēģināti visi iespējamie ceļi un tiek atrasts prasībām atbilstošākais. Izmantojot automātisko koda ģenerāciju, ir iespējams izmēģināt vairākus ceļus uzreiz lietojot „slēdzi” meta datos, un uzstādīt to pēc vajadzības. Projekta implementācijas maiņa ir meta datu citāds atveidojums.
Vienādo vai līdzīgo funkcionalitāti var atkārtoti izmantot (angļu val. reuse) vai automatizēt. Šī pieeja tiek aizvien biežāk pielietota, piemēram, automatizētos vienību un funkcionālos testos. Mūsdienās reti var sastapt projektu, kurā netiek izmantoti automatizēti būvējumu skripti. Automatizācija ir galvenais elements spējajā izstrādē [Ambler 2002].
Dodot pareizus nosacījumus, automatizēti ir iespējams uzģenerēt daudz pirmkoda. Pēc tam programmētājs var aizpildīt „tukšās vietas”. Ieguvums no automātiskās koda ģenerācijas ir lielāks izstrādes ātrums salīdzinājumā ar tradicionālo pieeju [Herrington 2003].
Koda ģeneratori atšķiras no veidņiem, kuri ir sastopami izstrādes vidēs, piemēram, NetBeans un Eclipse. Ar veidņa palīdzību ir iespējams ieekonomēt laiku, ja vajag uzģenerēt vienu vai divas klases. Atšķirībā no veidņiem, ģeneratori veido gandrīz visu saskarni, dažkārt pat visu lietojumu.
Ir pieejami daudz un dažādi automātiskie koda ģeneratori. No tiem daži bezmaksas, citi - atvērtā koda, maksas, kā arī komerciālie - paredzēti augsta līmeņa programmām.
…