Bez uzmanības noturības nav iespējams veidot jaunas prasmes un iemaņas. Noturība - ilgstoša koncentrēšanās uz objektu. Tā ir cieši saistīta ar cilvēku nervu procesu spēku, darbības raksturu. Audzinot pirmsskolas izglītības audzēkņus, esmu nostrādājusi 25 darba gadus, tāpēc man uzmanības noturības tēma ir ļoti svarīga. To izvēlējos savam diplomdarbam, lai dziļāk izpētītu šo grūto mācīšanas un audzināšanas jomu.
Dziļa koncentrēšanās ir sekmīgas darbības priekšnosacījums. To ietekmē arī intereses. Ja bērnam nav intereses par veicamo darbu, nav arī uzmanības noteiktības. Pretēja parādība ir svārstība, kas ir periodiska uzmanības novēršanās vai pavājināšanās. Īpaši raksturīga svārstība ir pirmskolas vecumā, kad noturība ilgst aptuveni 10 - 20 minūtes. Nepieciešama dažādu darbības veidu maiņa. Blakuskairinātāji mazina uzmanības noturību. Tāpat apzināta, mērķtiecīga uzmanības noturības pārvešana no objekta uz objektu ir atkarīga no koncentrēšanās spējām. Ja bērnam nav uzmanības noturības, tad ir izklaidība, kas mūsu darbā bērniem ļoti izplatīta.
Laika gaitā esam konstatējuši, ka pats galvenais sekmīgu mācību priekšnoteikums ir bērna vispārīgā psihiskā attīstība - viņa uzmanība, domu un valodas skaidrība, interese par apkārtējo pasauli, izziņas prieks un stipra griba. Svarīgi ne tikai sniegt bērniem zināšanas, bet ļoti būtiski attīstīt bērna prātu motivāciju, lai viņš būtu gatavs uzņemt jaunas zināšanas, spriest, fantazēt, izdarīt patstāvīgus secinājumus. Bērna prāta attīstība ir pamats nākamā skolēna sagatavotībai mācībām skolā un visai turpmākajai dzīvei. Problēma ir bērna nespēja koncentrēt uzmanību. Šī iemesla rezultātā rodas grūtības saskarsmē ar līdzaudžiem, vecākiem un skolotājiem. Bērniem grūti apgūt mācību vielu. Tā kā uzmanības noturību pavada izziņas procesus un nodrošina to sekmīgu norisi, tad bērnu mācību darbībā tai ir
5
īpaši svarīga nozīme. Bērni ar uzmanības traucējumiem nereti sagādā problēmas skolotājiem. Bērnam pašam ir grūtības mācību satura uztverē, tāpēc bieži viņa sekmes nav apmierinošas. Nereti skolotājs nevelta šim bērnam
vajadzīgo uzmanību, kā rezultātā vēl vairāk pastiprinās izolētības izjūta. Šādā situācijā viņš cenšas atrast pieņēmumus, kā to kompensēt. Visbiežāk tā ir demonstratīvi nepieciešama uzvedība, kad bērns sāk traucēt apkārtējiem bērniem. Tā panāk skolotāja uzmanības pievēršanu. …
