1.1. Nodokļu vēstures pirmsākumi
Pirmie nodokļi izveidojās reizē ar pirmo valstu izveidi, kuras sāka veidoties ar to momentu, kad cilvēki saprata, ka kopā ar sev līdzīgiem būs vieglāk izdzīvot. Lai realizētu sabiedrības vajadzības bija vajadzīgi finansēšanas avoti. Nodokļu sistēmas zinātne nodarbojas ar jautājumu atrisināšanu – kā savākt un tērēt līdzekļus sabiedrības vajadzībām. Nodokļu definīciju var definēt kā galveno avotu valsts finansu izveidei, pielietojot noteiktas daļas sabiedriskā produkta izņemšanu obligātu maksājumu veidā.
Attīstoties nodokļu sistēmai, tās attīstības periodus var iedalīt 3 periodos:
1. Pirmo nodokļu parādīšanās. Laika posms: Senā pasaule, Viduslaiki, ieskaitot 16 gs.
2. Nodokļu sistēmas attīstība, pirmo teoriju tapšanās. Laika posms: 17. – 18. gs.
3. Nodokļu sistēmas pilnveidošana .Laika posms: 19. gs. līdz šim brīdim.
Pirmajā periodā nodokļu sistēmai bija neattīstīts raksturs. Nodokļu formu noteica sabiedriskās vajadzības. Nodokļu pamatforma – naturāla (munīcija armijai, personīga kalpošana karagājienos). Senos laikos pasaulē pastāvēja 3 veidu nodokļu:
1. nodevas no iekarotās tautas, kara laupījums. Nodokļu likme sastādīja 100%
2. vergturība. Nodokļu likme 100%, nodokļu savācējs – vergturis
3. upurēšana, kura dibināta uz sabiedrības morāles obligātajām prasībām
2 modeļi nodokļu savākšanai:
1. labprātīga līdzekļu nodošana kopējām vajadzībām: pirmās Ēģiptes sabiedrības, kur svētnīcas pildīja krājbankas un apdrošināšanas funkcijas. Darbojās apdrošināšanas prēmiju veids – regulāras izmaksas, kuras izdara dalībnieki kopējā fondā. Izmaksas no fonda dalībnieks saņem notiekot apdrošinātam negadījumam.
2. spēka, kad sabiedrisko līdzekļu glabātājs pielieto spēku to vākšanai.
Senās Romas nodokļu sistēma ir viena no pirmajām organizētajām nodokļu sistēmām. Kara laikā Romas pilsoņi bija aplikti ar nodokli pamatojoties uz iesniegumu par mantas un ģimenes stāvokli, kas analogs nodokļu deklarācijai.
Valsts ienākumu avoti:
1. karš;
2. tirdzniecība;
3. ienākumi no valsts zemes izmantošanas;
4. bagāto cilvēku ziedojumi, kuri cenšas būt slaveni
3 nodokļu veidi Senajā Romā:
1. vispārējie naudas nodoklis „tribut”
2. tiešie nodokļi (zemes, nekustamā īpašuma nodoklis un nodoklis uz lopiem un vergiem)
3. netiešie nodokļi, tai skaitā:
- apgrozījuma nodoklis, likme 1%
- apgrozījuma nodoklis tirgojoties ar vergiem, likme 4%
- apgrozījuma nodoklis atbrīvojot vergus, likme 5%
…
