Uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas pamataspekti Latvijas Republikas Civilprocesuālajās tiesībās

Uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēja pēdējo piecu gadu laikā ir kļuvusi par aktuālu un samērā bieži diskutējamu jautājumu gan Latvijā, gan arī citās Eiropas valstīs. Uzņēmumu maksātnespējas jautājums, ir ne tikai aktuāls, bet arī interesants, turklāt tas aizvien vairāk tiek pētīts, līdz ar ko tiek papildināta un pilnveidota Latvijas likumdošana maksātnespējas jomā.
Dotā darba ietvaros tika analizēti jautājumi par to, kas Latvijas Republikas likumdošanas izpratnē ir uzskatāms par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un maksātnespējas procesu.
Bez tam darbā tika apskatīti maksātnespējas institūta tiesiskās reglamentācijas vēsturiskie aspekti.
Darbā tika apskatīti uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas procesa subjekti, to veidi un tiesiskie statusi, kā arī pievērsta uzmanība praksē bieži vien sastopamām problēmām, kas rodas Latvijas likumdošanas trūkumu dēļ.
Darbā tika noskaidroti un izvērtēti uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas procesā iesaistīto personu, tai skaitā parādnieka pārstāvju, administratora, kreditoru, kreditoru sapulce un kreditoru komiteja, kā arī Valsts aģentūras ,,Maksātnespējas administrācija’’ tiesiskie statusi, ievērojot gan teorētiskos, gan praktiskos aspektus. Bez tam ir minēti vairāki piemēri no autores personīgās prakses.
Bez iepriekš minētiem jautājumiem, šajā darbā ir izskatīti un izvērtēti maksātnespējas procesa ierosināšanas kārtību, lietu piekritību, maksātnespējas pieteikumu iesniegšanas, sastādīšanas un izskatīšanas kārtību reglamentējošie aspekti. Papildus ir apskatītas maksātnespējas lietas ierosināšanas tiesiskās sekas, kā arī īsumā apskatīti maksātnespējas procesa risinājumi, tai skaitā mierizlīgums, sanācija un bankrots. Sakarā ar to, ka vadoties no Latvijas tiesu prakses, viens no visbiežāk Latvijā pielietojamiem maksātnespējas procesa risinājumiem ir bankrota procedūrā, tās būtībai un tiesiskiem pamatiem šajā darbā tika pievērsta lielāka uzmanība, salīdzinājumā ar citiem maksātnespējas procesa risinājumiem.
Darbā tiks izmantoti Latvijas Republikas uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas procesa gaitu reglamentējošie normatīvie akti, tai skaitā likums ,,Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju’’, Civilprocesa likums, Ministru kabineta noteikumi un Tieslietu ministrijas instrukcijas, kas regulē atsevišķus uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas procesa jautājumus. Bez tam darbā tika izmantoti juridiska rakstura publikācijās publicētie raksti, kā arī autores personīgā prakse.
Ar Latvijas Republikas neatkarības atgūšanu Latvijas uzņēmējiem pavērās samērā plaša rīcības brīvība uzņēmējdarbības jomā. Taču mainoties Latvijas ekonomiskai situācijai un paplašinoties Eiropas tirgus robežām, Baltijas valstu, tai skaitā Latvijas tirgus, tika piesātināts ar ārvalstīs ražotām precēm, kuras, ievērojot to dažkārt samērā zemus izcenojumus, aizvien vairāk izstūma no Latvijas tirgus vietējo ražotāju un uzņēmēju piedāvātās preces un pakalpojumus. Turklāt ne vienmēr Latvijā importēto preču kvalitāte var konkurēt ar vietējo ražotāju preci, kas ir uzskatāma par daudz veselīgāku, taču ievērojot kopējas Eiropas tirgus sistēmas funkcionalitāti, uzņēmējiem ārvalstu preču importēšana Latvijā ir izdevīgāka un peļņu nesošāka. Izvērtējot vietējo ražotāju un uzņēmēju situāciju kopējā Eiropas tirgū, kas būtībā ir pārsātināts ar tik dažāda veida preču un pakalpojumu klāstu, jānorāda, ka bieži vien vārdi ,,stiprākais izdzīvo’’ ir ļoti pareizi pielietojami attiecībā uz daudziem Latvijas uzņēmējiem.
Pēdējos piecus gadus uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas jautājums ir kļuvis ļoti aktuālu gan Latvijā, gan arī citās Eiropas valstīs. Maksātnespējas likumdošanas joma aizvien tiek pilnveidota, tiek pieņemti jauni tiesību akti un grozīti spēkā esošie. Turklāt maksātnespējīgo uzņēmumu un to administrēšanas procesu likumīgas un efektīvās gaitas nodrošināšanai 2002.gadā tika izveidota speciāla institūcija Valsts aģentūra ,,Maksātnespējas administrācija’’, kas uzrauga un kontrolē administratoru darbību, apmāca un sertificē administratorus, sniedz nepieciešamo palīdzību maksātnespējas jautājumos, gan administratoriem, gan parādniekiem, gan arī kreditoriem. Arī pašā uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas procesā ir ieviesti daudzi jauninājumi. Bez tam jānorāda, ka ļoti aktuāla ir kļuvusi problēma, kas skar daudzu Latvijas uzņēmēju tiesības un likumiskās interese, t.i., krāpnieki ir pietiekami labi izpētījuši Latvijas Republikas likumdošanas trūkums maksātnespējas jomā, kā rezultātā samērā bieži ir sastopamas situācijas, kad maksātnespējas process tiek veiksmīgi izmantots, kā kreditoru interešu apiešanas līdzeklis, kas ļauj veikt dažāda veida darbības, kuras pēc savas būtības nav pretrunā Latvijas likumiem, taču to krāpnieciskās iezīmes ir acīmredzamas.
Tā jautājumi, kas skar Latvijas uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas procesu, pēdējos gados ir samērā bieži diskutējami, turklāt šī nozarē līdz šim brīdim nav līdz galam izpētīta un tā aizvien tiek jaunināta.
Ievērojot iepriekš minēto, autores izvēlētā tēma - uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas procesa pamataspekti Latvijas Republikas Civilprocesuālajās tiesībās, šķita aktuāla un uzmanības vērtā.
Dotā darba mērķis ir izpētīt Latvijas uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas procesa būtību, gaitu un tiesiskos pamatus Latvijas Civilprocesuālajās tiesībās, tai skaitā noskaidrot maksātnespējas procesa subjektu loku, personas, kuras saskaņā ir iesaistītas maksātnespējas procesā (procesa dalībnieki), kā arī šo personu tiesisko statusu, noskaidrot maksātnespējas procesu ierosināšanas pamatus un risinājumus, kā arī nedaudz pievērsties Latvijā risināmo maksātnespējas procesu praktiskai pusei.
Darbā izvirzītā mērķa sasniegšanai tiks izpētīti Latvijas uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas procesa tiesiskie aspekti. Tiks analizētas izņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas procesa teorētiskā un praktiskā puses, tiks apskatītas procesa pozitīvās un negatīvās iezīmes, tiks izvērtēti procesa trūkumi, kas parādās praksē.
Darbā tiks izmantoti Latvijas Republikas uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas procesa gaitu regulējošie tiesību akti, tai skaitā likums ,,Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju’’, Civilprocesa likums, Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē atsevišķus uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas procesa jautājumus, piemēram, maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu izskatīšanas un apmierināšanas kārtību, parādnieka mantas novērtēšanas kārtību, kā arī citus jautājumus. Bez tam tiks izmantots Latvijas Krimināllikums, Komerclikums, atsevišķos laikrakstos, tai skaitā ,,Latvijas Vēstnesis’’ un juridiska rakstura publikācijās, tai skaitā ,,Jurista vārds’’, ,,Privatizācija. Zeme. Nekustamais īpašums’’ un ,,Latvija Eiropā’’ publicētie raksti, kā arī autores personīgā prakse.
Saskaņā ar likuma ,,Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju’’ 1.panta 10.daļu, ar jēdzienu maksātnespēja tiek apzīmēts ar tiesas spriedumu konstatēts parādnieka stāvoklis, kurā tas nespēj nokārtot savas parādu saistības. Jēdziens ,,maksātnespēja’’ faktiski ietver sevī divus galvenos parādnieka maksātnespējas definējumus:
pirmkārt, tas ir parādnieka stāvoklis, kuru konstatē tiesa, par to pieņemot attiecīgu spriedumu;
otrkārt, tas ir parādnieka stāvoklis, kad tas nespēj nokārtot savas parādu saistības.
Izvērtējot doto definīciju, jānorāda, ka ne jebkurš parādnieka stāvoklis, kad tas nespēj nokārtot savas parādu saistības, var kļūt par pamatu maksātnespējas procesa uzsākšanai. Kā rāda prakse, lielākā daļa gan Latvijas, gan citu valstu uzņēmumi pašlaik strādā izmantojot samērā plašas un nereti arī ļoti izdevīgs kreditēšanas iespējas, piemērām, uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstībai, turklāt tirgū plaši tiek pielietota preču realizācija, piedāvājot gan pircējiem, gan darījumu partneriem preces uz nomaksu, vai preces uz realizāciju. Neapmaksāto preču vērtība tiek atspoguļota parādnieku bilances pasīvu pastenos, līdz ar ko veido parādu saistības.
Likuma ,,Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju’’ 3.pants nosaka trīs maksātnespējas pazīmes, kuras tiesa ņem vērā spriežot lietu par uzņēmuma faktiskās maksātnespējas stāvokļa esamību vai neesamību:
Pirmkārt, parādnieks nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs pienācīgi nokārtot savas parādu saistības. Attiecībā uz jēdzienu ,,pierādāmie apstākļi’’ likumdevējs ir devis sekojošus izskaidrojumus:
to trešo personu maksātnespēja, kurām ir parādu saistības pret parādnieku;
fakts, ka ilgstoši nav saņemta samaksa par precēm vai pakalpojumiem;
neapdrošinātas mantas bojāeja.
Jānorāda, ka apstākļu pierādīšana maksātnespējas procesā tiek veikta tikai pamatojoties uz rakstveida pierādījumiem, par ko saskaņā ar LR Civilprocesa likumā 110.panta noteikumiem, tiek uzskatītas ziņas par faktiem, kuriem ir nozīme lietā, un šīs ziņas ar burtu, ciparu un citu rakstisku zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību ierakstītas dokumentos, citos rakstos, kā arī attiecīgās ierakstu sistēmās (audio, video magnetofonu lentēs, datoru disketēs u.c.). Tādējādi citi Civilprocesa likumā paredzētie pierādīšanas līdzekļi, ka piemēram, liecinieku liecības, nevar tikt pielietoti lietā svarīgu apstākļu un faktu pierādīšanai.
Otrkārt, parādnieks ir pārtraucis kārtot parādu saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un kreditors pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas ir izpildījis visas nepieciešamās, likumdošanā paredzētās darbības. Saskaņā ar likuma ,,Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju’’ 39.panta 1.daļu, pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas kreditoram ir jāveic sekojošās darbības:
jāiesniedz parādniekam pretenzija ar atgādinājumu par esošo parādu saistību un nepieciešamību veikt tās izpildi.
ja pēc divu nedēļu termiņa notecējuma, parādnieks nav veicis parādu saistību izpildi un nav cēlis iebildumus, kreditoram rakstveidā (parasti brīdinājuma veidā) ir jāinformē parādnieks par savu nodomu iesniegt maksātnespējas pieteikumu.
ja vienas nedēļas laikā no brīdinājuma iesniegšanas dienas parādnieks nav apmierinājis kreditora prasījumu, kreditoram ir tiesības iesniegt maksātnespējas pieteikumu.
Ievērojot iepriekš minēto secināms, ka maksātnespējas procesā pašlaik ir vairāki samērā būtiski trūkumi, un viens no tiek sniedz parādniekam iespēju izvairīties no maksātnespējas procesa ierosināšanas – saņemot no kreditora paziņojumu par parāda saistību esamību, parādnieks var vienkārši apstrīdēt minētā parāda esamību, bez tam nav svarīgi vai apstrīdēšana ir vai nav pamatota. Tiesai šajā gadījumā ir ierobežotas iespējas maksātnespējas ierosināšanai. Tādejādi, ja parādnieks, saņemot paziņojumu no kreditora par parāda saistību esamību un nepieciešamību veikt to nokārtošanu, neizturas pret to vienaldzīgi, bet atbild kreditoram, norādot, ka parādu neatzīsts, kas visbiežāk tiek traktēts, kā strīds par tiesībām, tiesa nevar ierosināt maksātnespējas lietu. …