Kaut arī vainas jēdziens, tās formas ir pētīti krimināltiesībās, tomēr joprojām šim jautājumam ir jāpievērš uzmanība. Teorijā var ievērot dažādu autoru atšķirīgus viedokļus, raksturojot, piemēram, vainas saturu, vainas formas, kā arī sastopams vainas formu nepareizs traktējums juridiskajā praksē. Ir jāatzīmē, ka arī Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Plēnuma lēmumi1 satur diezgan ierobežotu norādījumu skaitu, kas attiecas uz vainas formu norobežošanu. Tieši tāpēc vainas formu pētīšanai ir liela nozīme krimināltiesību teorijas ietvaros.
Pētījumi rāda2, ka praksē pastāv daudz kļūdu, kuras pieļauj kvalificējot nodarījumu un kas ir saistītas ar nepareizu vainas formu noteikšanu. Tā no 853 zinātnieku izpētītajām lietām ar spiedumiem, 30% bija spriedumi, kur nepareizi vai neprecīzi tika noteikts vainas formas veids.
Likumības principa nozīme krimināltiesībās ir krimināltiesisku normu precīza ievērošana saskaņā ar to likuma burtu un garu. Tiesību normu piemērošanas procesā noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija ieņem nozīmīgu vietu, kas būtībā ir tādas vienīgās normas izvēle, kas “precīzi atbilst reāli izdarītā likumpārkāpuma pazīmēm, kas ir lēmuma pieņemšana par dotās normas piemērošanu un akta izdošanu, kas apstiprina doto lēmumu.”3
Vārds “kvalifikācija” ir veidots no latīņu valodas vārdiem qualis (kvalitāte) un facere (darīt).
Noziedzīga nodarījuma kvalifikācija ir reālā nozieguma juridiski nozīmīgu pazīmju tāpatības noteikšana un fiksācija procesuālajā formā ar šī veida nozieguma sastāva pazīmēm, kas ir definētas Krimināllikuma normās.4
Pareizai noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijai ir liela juridiska nozīme:
Pirmkārt, tā palīdz norobežot krimināli sodāmu nodarījumu no citiem likumpārkāpumiem un amorālām rīcībām.
Otrkārt, pareiza kvalifikācija ir svarīgs priekšnoteikums likumīga un taisnīga soda noteikšanai, tā kā nepareizas kvalifikācijas dēļ var būt piemērots sods, balstoties uz vieglāku vai stingrāku normu, nekā pēc tās, kas faktiski tika pārkāpta.
Treškārt, tā kalpo par soda izciešanas apstākļu diferenciāciju atkarībā no izdarītā nozieguma kategorijas. Mūsu valstī tādu diferenciāciju regulē saskaņā ar Sodu izpildes kodeksu. Atkarībā no tā, vai noziegums ir izdarīts ar nodomu vai aiz neuzmanības, vai noziegums ir smags vai sevišķi smags, persona sodu izcieš slēgtajā cietumā, daļēji slēgtajā cietumā, atklātajā cietumā, kā arī audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem.
Ceturtkārt, pareizai kvalifikācijai ir arī kriminoloģiska nozīme (noziedzības stāvokļa un struktūras atspoguļojums kriminālajā statistikā, preventīvo pasākumu izstrādāšana un piemērošana utt.).
Piektkārt, atkarībā no kvalifikācijas un izdarītu noziegumu kategorijas tiek lemts jautājums par nosacīta soda noteikšanu (KL 55.pants), vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods (KL 49.pants), par iespēju atbrīvot no kriminālatbildības (KL58.pants) utt.
Sestkārt, pareiza kvalifikācija ir priekšnoteikums vairāku kriminālprocesuālo normu piemērošanai, piemēram, lēmumi par piekritību, par procesuāliem termiņiem, par drošības līdzekļiem. Piemēram, Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 70.pants5 nosaka, ka, ja drošības līdzeklis izraudzīts attiecībā uz personu, kas tiek turēta aizdomās par sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu <...>, apsūdzība per šo personu ceļama ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no drošības līdzekļa piemērošanas dienas. Bet saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu6, sevišķi smags noziegums ir tīšs nodarījums.…
