Attīstoties tirgus konkurencei, aktuāls ir uzņēmuma mārketinga jautājums jeb pircēju vajadzību analīze, konkurentu darbības analīze, kā arī pakalpojuma kvalitātes līmenis, kas var nostiprināt uzņēmuma pozīciju tirgū. Īpaši svarīgi tas ir pašlaik ekonomiskās krīzes apstākļos, turklāt, jau sešus gadus atrodoties Eiropas Savienības (turpmāk ES) sastāvā, kurā ir brīva preču, pakalpojumu un darbaspēka kustība, kas konkurenci jebkurā ES tirgū tikai pastiprina.
Jebkura uzņēmuma neatņemama sastāvdaļa ir mārketings. Uzņēmuma panākumi balstās uz stingriem mārketinga principiem. Ikviens uzņēmums saskaras ar nepieciešamību pieņemt lēmumus un tas, cik šie lēmumi būs pareizi ir atkarīgs no uzņēmuma rīcībā esošās informācijas. Līdz ar to veiksmīgai uzņēmējdarbībai ir nepieciešams patstāvīgi sekot līdzi tirgum un tā attīstības tendencēm, veikt sistemātisku datu iegūšanu un analīzi.
Katrs uzņēmums darbojas noteiktā konkurences vidē, kur vienmēr notiek cīņa par pircēju. Mūsdienās notikumi un procesi, kas veido vidi ap mums, mainās ļoti strauji: attīstās tehnoloģijas, paātrinās informācijas aprites ātrums. Tas izraisa cilvēku dzīves ieradumu maiņu. Mainās arī uzņēmuma darbība, mainās klientu vajadzības, rodas jaunas idejas.
Analizējamais uzņēmums VAS „Latvijas Pasts” šobrīd ir vienīgā komercsabiedrība valstī, kas ir saņēmusi individuālo licenci un sniedz vispārējos pasta pakalpojumus. Latvijas Pastam ir monopoltiesības pieņemt, pārsūtīt un izsniegt valsts robežās gan iekšzemes, gan starptautiskos vēstuļu korespondences sūtījumus, kuru svars nepārsniedz 50 gramus un Latvijas Republikas pastmarku, un citu pasta apmaksas zīmju izgatavošanu un laišanu apgrozībā. Tomēr monopolstāvoklis VAS „Latvijas Pastam” ir tikai vispārējo pasta pakalpojumu piedāvājumā.
Līdz pat deviņdesmitajiem gadiem Latvijas Pasta monopolstāvoklis ir nodrošinājis tam peļņu jebkurā klientu apkalpošanas un pakalpojumu kvalitātes ziņā. Kopš deviņdesmitajiem gadiem situācija ir mainījusies - Latvijas Pastam ir konkurenti gan preses izdevumu abonēšanā un piegādē, gan sūtījumu piegādē, kā arī finansu pakalpojumos, lai gan vēl joprojām Latvijas pasts ir vienīgais, kas nodrošina sūtījumu piegādi lielākajā Latvijas teritorijā. Laukos un reģionos pasta piegādi nodrošina tikai Latvijas Pasts.
Kopumā pasta vēsture ir tikpat sena kā civilizācijas vēsture. Latvijas Pasta 378 darbības gados uzkrātās tradīcijas ir vērā ņemamas un liela daļa sabiedrības labprāt izmanto pasta pakalpojumus tieši to drošuma un gadu gaitā stiprināto tradīciju dēļ. Protams, arī tādēļ, ka Latvijas Pastam joprojām pieder monopols uz vēstuļu (līdz 50 gramiem) sūtīšanu, kas arī ir pasta visienesīgākais pakalpojums, toties citi pakalpojumi (eksprespasts, preses abonēšana u.c.), kuriem jāsaskaras ar spēcīgu konkurenci, var zaudēt savas pozīcijas, ja nemainīsies uzņēmuma darbinieku domāšana un attieksme pret biznesu.
Pasts 21. gadsimtā, kad strauji attīstās informācijas tehnoloģijas un saskarsme cilvēku starpā kļūst arvien bezpersoniskāka, neskatoties uz modernizācijas procesu un pieaugošo piedāvāto pakalpojumu klāstu, saglabā cilvēcisko komunikāciju, kā arī operē ar materiālām sava laika liecībām. Vēsturiskās attīstības gaitā pasta funkcijas paplašinājušās no korespondences un naudas nogādāšanas adresātam līdz ļoti plašam pakalpojumu klāstam mūsdienās. Taču galvenā pasta funkcija ir starpnieka loma vairākos līmeņos – starp cilvēkiem (vēstuļu, bandroļu, telegrammu sūtīšana u.c.), cilvēku un valsti (pensijas, pabalsti), cilvēku un pasauli (preses abonēšana, starptautiski sūtījumi). Veicot šīs funkcijas, ļoti būtisks ir cilvēciskais faktors – gan komunikācija starp klientu un pakalpojuma sniedzēju, gan komunikācija cilvēku starpā, ko palīdz nodrošināt Latvijas Pasta piedāvātie pakalpojumi. Vēstule ir pasta simbols gan vēsturiskā, gan modernā skatījumā, tā simbolizē ļoti personisku saiti starp cilvēkiem, kā arī akcentē pasta kā pakalpojumu sniedzēja funkciju.…
