Katra cilvēka ikdiena norit saskarsmē ar citiem – mājas, darbs, skola, lielveikals, autobuss, visas šīs lietas asociējas ar sabiedrību. Tur kur ir sabiedrība, tur ir raksturīga arī savstarpējā komunikācija, tātad saskarsme. Atrodoties jebkurā pasaules vietā, katram ir jāpiemīt vismaz minimālām saskarsmes prasmēm, ja šīs spējas nav attīstītas, tas diemžēl var novest pie nespējas kontaktēties ar citiem, apgrūtinot un padarot nepilnvērtīgu turpmāko dzīvi. No tā izriet tas, ka ikvienam ir jāspēj socializēties kādā noteiktā vidē, un bez saskarsmes prasmēm to nav iespējams īstenot. Saskarsme tā ir dzīves māksla, jo saskarsme nevar nebūt – cilvēks var darīt jebko, bet bez saskarsmes nav iespējams iztikt. Tāpēc ir ļoti būtiski šo mākslu sākt apgūt pēc iespējas ātrāk, radot apstākļus, kas veicinās tās attīstību no pašas bērnības.
Mūsdienās šī tēma ir ļoti aktuāla, jo bieži vien bērni izvēlas palikt mājās pie datoriem un dzīvot virtuālajā pasaulē, tādā veidā zaudējot savas iespējas socializēties un veidot savstarpējās attiecības ar citiem. Protams, tas nenozīmē, ka bērns būtu jāatrauj no apkārtējās pasaules attīstības, ir vienkārši jāspēj atrast veidu, kā attīstīt saskarsmes prasmes līdzvērtīgi citām īpašībām, ko ikviens apgūst visas dzīves garumā.
Katra cilvēka mūža garumā veidojas runa, raksturs, intelektuālās spējas, domāšana, neviens nav apveltīts ar šīm īpašībām uzreiz pēc dzimšanas, bet gan iegūst tās socializācijas procesā – mijiedarbībā ar citiem. Tāpēc bērnu saskarsmes prasmju attīstības sekmēšanai, būtisks ir vecāku un pirmsskolas skolotāju ieguldījums.
Secinājumi
1. Personība veidojas divu faktoru ietekmē (iekšējo un ārējo). Iekšējie faktori ir bioloģiski, ģenētiski (iedzimtība). Ārējie ir vides faktori. Saskarsmi būtiski ietekmē divi ārējie faktori (sociālā vide un audzināšana).
2. 5-6 gadu periodā, bērni ļoti strauji attīstās, gan no psiholoģiskās, gan no fiziskās puses. Tādēļ ir ļoti būtiski nodrošināt bērniem apstākļus, kuri labvēlīgi ietekmēs bērnu saskarsmes prasmju veidošanos (sociālā vide, fizioloģisko vajadzību apmierināšanas iespējas, drošības sajūta).
3. Saskarsmes prasmes jeb spēja sazināties ir fiziskas personas psiholoģiskās personības iezīmes, kas nodrošina efektīvu komunikāciju un saderību ar citiem cilvēkiem. 5-6 gadus veciem bērniem ir jāpiemīt tādām iezīmēm kā: vēlme kontaktēties, spēja klausīties sarunas biedrā, spēja emocionāli saprast, māka risināt konflikta situācijas un noteikumu pārzināšana, kurus nepieciešams ievērot konkrētā sociālajā vidē.
4. Saskarsmes galvenā funkcija ir apmierināt cilvēka sociālās vajadzības. Tās iemaņām ir ļoti svarīga loma cilvēka dzīvē, jo tās ietekmē pašsajūtu, spēju saprast citus un būt saprastam, kā arī karjeras iespējas. Veiksmīga saskarsme nav iespējama bez savstarpējās saprašanās. Vecākā pirmsskolas vecuma bērniem ir jāprot sadarboties, gan pāros, gan dažādās grupās, izmantojot dažādus saskarsmes līdzekļus.
5. Sporta nodarbību izmantošana saskarsmes prasmju sekmēšanai būs iespējama tad, ja skolotājs ņems vērā katra bērna psiholoģiskās un fiziskās attīstības īpatnības, ja nodarbības būs daudzfunkcionālas, pārdomātas un norisināsies pozitīvā emocionālā gaisotnē, kā arī, ja pedagogs spēs izvērtēt, katra bērna, jau esošo saskarsmes prasmju līmeni.
6. Fiziskās aktivitātes spēj nodrošināt bērnu saskarsmi dažādās sociālajās grupās – ar bērniem, kuriem ir vienlīdzīgas un nevienlīdzīgas attīstības spējas, ar dažāda dzimuma un sociālā slāņa pārstāvjiem. Šāda bērnu pieredze sekmēs bērnu saskarsmes veidošanos arī ārpus pirmsskolas iestādes, ģimenes vai draugu lokiem...
