IEVADS
Vērtspapīru tirgus ir valsts finanšu sistēmas nozīmīga daļa, kuru raksturo industriāla un organizatoriski funkcionāla specifika. Šī sistēma sāka veidoties 80. gadu beigās, kad bija atzīta nepieciešamība atjaunot tirgus saimniecību. 90. gados ekonomiskā prakse apstiprināja, ka vertspapīri ir vieni no galvenajiem līdzekļiem tirgus saimniecības atjaunošanai un attīstīšanai, jo tie fiksē kapitāla īpašuma tiesības.
Ārzemju kredīt-finanšu iestādes un ātri reģistrētās Latvijas organizācijas – brokeru firmas, reģistratori, depozitāriji, biržas tirdzniecības sistēmas, kurus apkalpo klīringa un norēķinu centri, izveidoja nepieciešamo tirgus čaulu – modernu infrastruktūru. Tas ir kļūdu/parbaudes laika pozitīvais rezultāts Latvijas vērtspapīru tirgus veidošanā.
Noteikti komercbankām ir vislielākā nozīme vērtspapīru tirgū. Daudzās valstīs komercbankām ir vislielākā loma vērtspapīru tirgū. Komercbankas var būt kā pašu akciju, obligāciju, vekseļu, depozītu sertifikātu un citu vērtspapīru emitenti. Kā arī tās var būt investoru lomā, pērkot vērtspapīrus, un arī profesionālu vērtspapīru tirgus dalībnieku lomā, veicot brokeru, dīleru, depozitārija funkcijas.
Latvijā banku obligācijas nav tik populāras, kā ārvalstīs. Un arī fonda birža nav pietiekoši attīstīta, kā arī vētspapīru tirgus vispār. Bet mūsdienu situācijā, daudzi cilvēki, kuriem ir neliels kapitāls, var sākt investora darbību ar komercbanku palīdzību, jo tie piedavā klientiem ne tikai investēt naudu viena veida vērtspapīros, bet arī piedāvā investēt kapitālu sabalansētos fondu portfeļos. Tieši tāpēc tiek nolēmts izpētīt šo jautājumu – vērtspapīru tirgus pārvaldīšana komercbankās.
Visērtāk sākt investora darbību ar depozītos, bet lai sasniegtu lielāku ienesīgumu investoram jāpieverš uzmanība ieguldījumiem komercbanku investīciju portfeļos. Tas ir diezgan drošs un ienesīgs ieguldījums, bet tomēr pastāv riski, kuri ir saistīti ar pasaules ekonomiskām situācijām. Ja investors ir pieredzīgs, viņš var meģināt veidot savu unikālu ieguldījuma portfeļu. Tas prasa lielu un dziļu analīzi, investora pieredzi un, lai tas skaņo banāli, veiksmi.
Pasaules praktika ietver sevī nozīmīgu teorētisku potenciālu investīciju portfeļa pārvaldīšanā finanšu tirgū. Ir jānosauc Markovica, Šarpa, Tobina, Sorosa darbi. Uz šiem darbiem ir izstradāti tirgus modeļi CAMP, APT, tehniskās analīzes fundamentālie darbi Dž. Merfi. Īsās Latvijas fondu tirgus dzīves dēļ daudzie teorētiskie nolikumi nebija īstenoti portfeļa pārvaldīšanas modeļos.
Pētījuma aktualitāte ir saistīta ar to, ka banku loma un vieta, kā arī piedāvāto pakalpojumu analīze ir samērā maz analizēts jautājums zinātniskajā literatūrā latviešu valodā. Jāatzīst, ka galvenokārt tiek pētīts un vērtēts Latvijas vērtspapīru tirgus kopumā un tā problēmas, kā arī attīstības iespējas nākotnē. Ir pieejams samērā plašs literatūras klāsts par vērtspapīru tirgu krievu valodā un angļu valodā, taču šo grāmatu saturs ir saistīts ar konkrētās valsts tirgus pētījumu (piemēram, Krievijas tirgus, Amerikas Savienoto Valstu tirgus u.tml.) un ļoti maz vai pat nemaz neskata Latvijas vērtspapīru tirgus iezīmes.
Ņemot vērā banku nozīmīgumu ne tikai starpnieka pakalpojumu sniegšanā Latvijas vērtspapīru tirgū, bet arī banku darījumus kā redzamiem investoriem un emitentiem, kā arī vērtspapīru tirgus loma valsts ekonomikas attīstībā, ir pamats šī darba tēmas izvēlei pētīšanai, analizēšanai un priekšlikumu izvirzīšanai darba gaitā.
Darba mērķis ir izanalizēt vērtspapīru tirgu, komercbanku vērtspapīru emitēšanas procesu un tā nosacījumus, komercbanku darbības veidus vērtspapīru tirgū.
Lai sasniegtu mērķi, tiek apskatīti apakšnorādītie uzdevumi:
• kas ir vērtspapīru tirgus;
• vērtspapīru jēdziens un vērtspapīru veidi;
• vērtspapīru tirgus dalībnieki;
• komercbanku vērtspapīru emitēšanas nosacījumi;
• komercbanka, kā investors un vērtspapīru tirgus profesionālais dalībnieks;
• Latvijas vērtspapīru tirgus problēmas un attīstīšanas iespējas;
• Ieguldījumu portfeļu veidi, to priekšrocības un veidošanas principi.
Pētījuma objekts: komercbanku darbība vērtspapīru tirgū.
Pētījuma priekšmets: investīciju lēmuma pieņemšanas process vērtspapīru pārvaldīšanā.
1. ANALĪTISKĀ APSKATA DAĻA
1.1. Vērtspapīru tirgus
Vispārīgā veidā vērtspapīru tirgus ir ekonomisko attiecību kopums, kurš attiecas uz vērtspapīru emitēšanu un investēšanu. Šajā nolūkā, vērtspapīru tirgus ir tieši tāds pats, kā preču tirgus. Atšķirības rodas salīdzinot pētījuma tirgus objektus - vērtspapīru tirgus nomenklatūra atbilst preču tirgum vispār. Kā arī, preces tiek ražotas fabrikās, bet vērtspapīri tiek izlaisti apgrozījumā. Atšķirās arī preces virzīšanas organizācija – katram tā ir sava. Prece var tikt pārdota divas-trīs reizes, bet vērtspapīri var būt pirkti/pārdoti neierobežoti.
…
