Latvijai ir aktuāli ieviest nekavējošu, ātru, efektīvu, un relatīvi lētu kriminālprocesu, it sevišķi ņemot vērā noziedzības līmeņa palielinājumu un budžeta līdzekļu taupības režīma dēļ. Tas nozīmē, ka kriminālprocesam ir efektīvi jānodrošina noziedzības apkarošanai atvēlēto līdzekļu racionāls un ekonomisks izlietojums. Jāatzīmē, ka nepieciešamība pēc ātra un efektīva kriminālprocesa tieši izriet no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5.panta trešās daļas, kas paredz, ka „jebkura persona, kas aizturēta vai apcietināta (..), ir nekavējoties nododama tiesnesim vai citai amatpersonai, kura saskaņā ar likumu ir pilnvarota realizēt tiesu varu, un ir pakļaujama tiesas procesam saprātīgās laika robežās (..)”1, un no 6.panta pirmo daļu, kas nosaka: „Ikvienam ir tiesības, nosakot civilo tiesību un pienākumu vai viņam izvirzītās apsūdzības krimināllietā pamatotību, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā ar likumu noteiktā tiesā (..).”2
Ņemot vērā minēto, Kriminālprocesa likumā ir iekļauts reālistiskāks un modernām kriminālprocesa tendencēm atbilstošs kriminālprocesa mērķa definējums. Kriminālprocesa mērķa pārskatīšana atstājusi būtisku ietekmi uz kriminālprocesuālo kārtību. Pārmaiņa, ka "ikvienas noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas sodīšana" vietā ir "efektīva Krimināllikuma normu piemērošana" un "krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums" ir vērtējama pozitīvi. Šāds mērķis atbilst modernām kriminālprocesa attīstības tendencēm un katra pārkāpēja atbildības pakāpes precīzākai izvērtēšanai. Šādā veidā atzīstams: tāpat kā personas sodīšana var sasniegt sociāli derīgu mērķi, tai skaitā atturēt pašu noziedzīgā nodarījuma izdarītāju un citus sabiedrības locekļus no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, noteiktos gadījumos attaisnojama un lietderīga var būt atteikšanās no sodīšanas, noziedzīgā nodarījuma izdarītāja un cietušā samierināšana, vienošanās piemērošana u.tml.
Šāda prasība vispārīgi ir ietverta arī Kriminālprocesa likuma3 15.pantā, kas paredz tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā, nosakot, ka ikvienam ir tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā, objektīvā un neatkarīgā tiesā. Savukārt Kriminālprocesa likuma 14.pantā tieši noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas, un ka procesa virzītājs izvēlas konkrētiem apstākļiem atbilstošo vienkāršāko kriminālprocesa veidu un nepieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē un nepamatotus izdevumus.
Arī Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijā Nr. R(87)18 „Par dalībvalstu kriminālās justīcijas vienkāršošanu”4 ir norādīts, ka krimināllietu skaita palielināšanās, it sevišķi to lietu, kas saistītas ar nelielu sodu piemērošanu, kā arī kriminālās tiesvedības ilguma izraisītās problēmas un vilcināšanās krimināllietu izskatīšanā dara negodu visai kriminālās justīcijas sistēmai un nelabvēlīgi ietekmē visu pienācīgu tiesas spriešanu. Norādīts arī, ka kriminālās tiesvedības novilcināšanu var novērst, ne tikai piešķirot īpašus resursus un tos pareizi izlietojot, bet arī nosakot skaidrākas prioritātes noziedzības apkarošanas politikas īstenošanai, ņemot vērā gan formu, gan saturu, ko var veikt, vienkāršojot parasto tiesas procesu, piemērojot krimināllietās kompetento iestāžu un citu iesaistīto iestāžu ārpustiesas izlīgumu kā iespējamu alternatīvu tiesvedībai.
Viens no Latvijā izmantotajiem un ieviestajiem vienkāršotajiem kriminālprocesa veidiem ir vienošanās process jeb vienošanās par vainas atzīšanu. Bieži vien ar vienošanos par vainas atzīšanu saprot vienošanos starp apsūdzošo pusi, ko pārstāv attiecīga amatpersona (parasti prokurors), un pieņemami vainīgo pusi par to, ka pieņemami vainīgais no vienas puses atzīs sevi par vainīgu, saņemot par to no otras puses obligāti izpildāmu solījumu par apsūdzības pārkvalificēšanu uz vieglāku, atsevišķu apsūdzības punktu izslēgšanu no apsūdzības, atbildību pastiprinošu apstākļu izslēgšanu, vieglāka soda pieprasīšanu vai citas labvēlīgas darbības izdarīšanu. Vienošanās process ir līdzīgs arī dažiem citiem vienkāršotajiem procesiem, piemēram, prokurora priekšrakstam par sodu, līdz ar to faktiski vienkāršoto procesu piemērošana ir atkarīga no noziedzīgā nodarījuma smaguma pakāpes, vainīgā attieksmes pret kompensāciju jautājumiem, vainas atzīšanas un citiem aspektiem vienkāršoto procesu piemērošanā. …
