SECINĀJUMI
Latviešu presē laika posmā no 1988. gadam līdz 2004. gadam iezīmējas tendence radīt un veidot lasītājiem jaunu izpratni par to, kas un kāds ir bijis Vilis Lācis. Sabrūkot padomju varai, tai līdzi sabruka šajā laikā mākslīgi konstruētie tēli, līdz ar to radās nepieciešamība pēc jauniem konceptiem par šī konkrētā vēsturiskā griezuma aktoriem, it īpaši par tiem, kuri kādreiz lēmuši par tautas likteni un ir saistīti ar vairāku tūkstošu cilvēku dzīvībām. Pētījuma sākumā tika izvirzīts mērķis atsegt, to kā latviešu presē laikposmā no 1988. līdz 2004. gadam tiek reprezentēts rakstnieks un politiķis Vilis Lācis. Piedāvāju aplūkot šo reprezentāciju caur pētnieciskajiem jautājumiem:
Cik intensīvs ir V.Lāča atainojums un vērtēšana presē? Veicot pētījumu par V.Lāča izpētes pakāpi viņa dzīves laikā un laika posmā no 1988. līdz 2004. gadam, atklājās, ka padomju gados par V.Lāci rakstīts gandrīz uz pusi vairāk, nekā mūsdienās. Pēc kontentanalīzes veikšanas, secināju, ka kopumā atrodamas 97 publikācijas, no kurām aptuveni puse ir publicētas V.Lāča simtgades atcerē – 2004.gadā. Lai gan publikāciju skaits nav liels un no tiem aptverošu analīžu rakstu – vēl jo mazāk, tomēr novērojami dažu autoru centieni radīt un uzturēt jaunu, uz faktoloģiju balstītu, korektu koncepciju par V.Lāci. Jāsecina gan, ka šis process nav intensīvs. Mēģinājumi analizēt V.Lāci vairāk saistāmi ar nepieciešamību lasītājiem sniegt priekšstatu par V.Lāci simtgades atceres ietvaros. Veicot diskursa vēsturisko analīzi, secinu, ka rakstu autori sadalās divās frontēs – tie, kuri aizstāv un tie, kuri apsūdz. Kopumā vērtē viņu ļoti pretrunīgi. Viņš tiek nosaukts ļoti kolorītos vārdos un raksturots plaši izmantojot lingvistiskos apzīmējumus. Novērojama tendence lielākajai daļai rakstu autoru savus viedokļus balstīt vairāk ne uz faktoloģiski pierādāmiem datiem, bet uz saviem pieņēmumiem, pat stereotipiem un baumām. Žurnālisti nodarbojas vairāk ar centieniem pierādīt savu taisnību, aktīvi diskutējot ar oponentiem, nekā analizējot pašu Vili Lāci.
…
