Latvijā kokapstrāde ir viena no nozīmīgākajām rūpniecības nozarēm, kura veido lielu daļu no iekšzemes kopprodukta un eksporta. Ekonomikas ministrijas izstrādātajā Rūpniecības stratēģijā kokapstrāde ir minēta kā viena no perspektīvākajām rūpniecības nozarēm līdzās pārtikas ražošanai, būvmateriālu ražošanai, tekstilrūpniecībai un apģērbu ražošanai. Pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes sniegtajiem datiem, 1999. gadā mežsaimniecības, kokmateriālu sagatavošanas un ar to saistītie pakalpojumu apjoms pieauga par 7,2 % salīdzinot ar 1998. gadu.
Latvijā kokzāģēšanā pašlaik notiek kapitāla koncentrācijas process, jo lielie zāģētās produkcijas ražotāji kļūst arvien lielāki. Kapitāla koncentrācijas process ir noticies visās attīstītajās valstīs un joprojām turpina attīstīties, jo, piemēram, Zviedrijā šī procesa rezultātā kokzāģētavu skaits varētu samazināties. Kapitāla koncentrācija notiek arī Igaunijā, kur Imaveres kokzāģētava pēc saražotās zāģētās produkcijas apjoma pašlaik ir lielākā Baltijā, taču Igaunijā Kanādiešu koncerns veido zāģētavu, kuras jauda būs 260 000 m3, bet pēc otrās kārtas jau 400 000 m3. Taču arī vairākas Latvijas lielākās kokzāģētavas ar katru gadu ražo arvien vairāk. Tas ir saistīts ne tikai ar racionālu resursu izmantošanu, bet arī zemāku ražošanas pašizmaksu un izdevumu daļā mazāku strādājošo algošanai tērējamās naudas īpatsvaru.
Latvijā ar kokzāģēšanu nodarbojas vairāk nekā 1500 lielāku un mazāku kompāniju, neapšaubāmi, ka tādejādi tiek risinātas nodarbinātības problēmas. Tomēr nākotnē vairāk kļūs lielo, jo tikai tās var efektīvāk izmantot resursus – koksni, tās zāģēšanas procesā radušās atliekas, atrast labākos noieta tirgus un efektīvāk veikt nepieciešamo modernizāciju. Daļēji šo procesu virza pieejamība koksnes resursiem, kas ir galvenais priekšnoteikums kokzāģēšanai, jo mazākām zāģētavām ir grūtāk izturēt izejmateriālu cenu pieaugumu, it īpaši, ja ir liels pieprasījums pēc zāģēšanai nepieciešamajiem apaļkokiem, bet Latvijā kokzāģēšanas jaudas ievērojami pārsniedz resursu pieejamību. Izvedmuitas atcelšana 1999. gada 1. janvārī radīja papildu spiedienu uz koksnes resursiem. Tāpēc daļa kokzāģētāju cenšas iegādāties koksni ārpus Latvijas - Krievijā un Baltkrievijā.
Tomēr jārēķinās ar to, ka nākotnē nelielie kokzāģētāji bankrotēs arvien biežāk, jo mazajiem bieži vien nav iespēju uzkrāt kapitālu ražošanas modernizācijai un attīstībai un tādejādi radīt produktu, par kuru maksā vairāk. Daudzi mazie ir spiesti savus izstrādājumus realizēt starpniekiem, kas samazina jau tā nelielos ienākumus, tiem ir daudz grūtāk risināt koksnes atlieku kompleksu un racionālu izmantošanu, tādēļ daudzas nelielās kokzāģētavas apaug ar skaidu un koksnes atlikumu kalniem.
Tā kā lielās kokzāģētavas gada laikā saražo vairākus desmitus tūkstošus kubikmetrus zāģmateriālu, ražošanas un zāģmateriālu kustības uzskaitei izvirzāmās prasības ir ievērojami augstākas, nekā to spēj nodrošināt uz elektroniskajām tabulām, piemēram, Microsoft Excel balstītie uzskaites risinājumi, kurus izmanto lielākajā daļā mazo uzņēmumu zāģmateriālu kustības un ražošanas uzskaitei izmanto. Arī lielākos uzņēmumos darbības sākumposmā kā pagaidu variants nereti tiek izmantots risinājums, kas balstīts uz elektronisko tabulu izmantošanu.
Bakalaura darba mērķis ir iepazīties ar esošo situāciju un uzskaites risinājumu vienā no Latvijas vidēja lieluma kokzāģētavām un izstrādāt ieteikumus uzskaites uzlabošanai un problēmu novēršanai.
Darbā tiks apskatīta kokmateriālu kustības iekšējā uzskaite uzņēmumā, kas apvieno sevī gan noliktavu krājumu uzskaiti, gan arī ražošanas procesa uzskaiti un ir kā papildinājums grāmatvedības uzskaites sistēmai, kurā tiek reģistrēta tikai vispārīga informācija par darbībām un materiālu vērtība.
Bakalaura darbā apskatāmais uzņēmums ir ārvalstu kokapstrādes uzņēmuma filiāle Latvijā, kura nodarbojas ar dažādu zāģmateriālu iepirkšanu no Latvijas un Krievijas piegādātājiem un to padziļinātu apstrādi – šķirošanu, žāvēšanu, ēvelēšanu, pārzāģēšanu un impregnēšanu. Lielākā daļa no saražotajiem zāģmateriāliem tiek eksportēta, bet nelielu daļu pārdod arī vietējā tirgū.…
