SECINĀJUMI
Izmantojot siltumsūkni pareizi, tas noteikti ir izdevīgs ēku apkures risinājums. Lai arī sākuma ierīkošanas izmaksas ir diezgan lielas, pēc atmaksāšanas laika beigām, tas noteikti dos ietaupījumus un pat sava veida peļņu. Uzstādot siltuma sūkni var aizmirst par kurināmā iegādi, jo tas par siltuma avotu izmanto saules uzkrāto enerģiju zemes virskārtā, kas ir bezmaksas. Tiek ietaupīta nauda arī uz apkalpojošo personālu, jo iepriekš tika izmantots ogļu katls, kuram ir nepieciešams kurinātājs 24h diennaktī.
Konkrētā risinājuma gadījumā siltuma sūkņa lietderības koeficents ir 3,3, tas nozīmē iztērējot 1 elektrības vienību tiek iegūts 3,3 reizes vairāk siltuma enerģijas, kas ir ļoti augsts rādītājs, ko nevar iegūt ar nevienu citu apkures iekārtu. Nosiltinot ēkas fasādi un jumtu siltuma zudumi samazinās vismaz 4 reizes, tādejādi var ietaupīt uz apkures iekārtas lielumu un samazināt nepieciešamo jaudu, šajā gadījumā 2,6 reizes.
Izmantojot siltuma sūkni liela ietekme ir arī uz apkārtējo vidi un atmosfēru, tvana gāzes emisijas tiek samazinātas 334 reizes, cieto daļiņu emisijas tiek samazinātas 26 reizes, slāpekļa oksīdu emisijas tiek samazinātas 2 reizes un vissvarīgākais ogļskābās gāzes emisijas tiek samazinātas atkarībā no tā kā tiek siltumsūknim nepieciešamā elektroenerģija. Piesārņojot atmosfēru ar SEG gāzēm ir jārēķinās ar papildus izmaksām par emisijas kvotām, viena kvota maksā 23,5EUR, kas tiek ierēķinātas elektroenerģijas cenā, tāpēc ir izdevīgi izmantot siltuma sūkni, kurš praktiski nerada šos izmešus. Nākotnē elektroenerģijas cena tikai pieaugs, tāpēc atmaksāšanās periods tikai sarūk.
Rīgas 108. speciālajā pirmskolas izglītības iestādē uzstādītā zemes siltuma sūkņa JUNKERS ar siltuma jaudu 40,5kW projekta kopējās izmaksas lēšamas ap 73000Ls, ja piesaista Eiropas Savienības finansējumu, tad atmaksāšanās periods būs no 3 līdz 6 gadiem.
…
