1789.gada Lielā Franču revolūcija un tās sekas. Napoleona laikmets

18.gs beigās Francija absolūtās monarhijas jūgā bija tik ļoti novājināta, ka bija nepieciešamas radikālas izmaiņas. Ludviķis 14.balstīja savu varu uz absolūtu monarhiju ar lielu pastāvīgu armiju, lieliem nodokļiem un vienotu reliģiju, ko varēja īstenot tikai ar citu reliģiju vajāšanu. Taču ārējie ienaidnieki bija uzvarējuši Franciju karā un franču tauta bija neapmierināta. Ludviķa sekotāji nespēja valstī veikt pienācīgas reformas, monarhijas kritiķus arestēja, reliģijas brīvība neeksistēja, cenzori iejaucās presē un literatūrā, netīkamos autorus arestēja, lai arī daži autori sadarbojās ar valdību. Valdības kontrole kavēja ekonomikas attīstību, un aristokrātija uzskatīja sevi par militāru kārtu, kurai ir īpaša vērtība. Tomēr Francijā bija arī cilvēki, kas aizstāvēja idejas par pārmaiņām sabiedrībā un valstī, tādēļ Francija kļuva par apgaismības laikmeta centru, jo tieši šeit filozofi saskatīja reformu nepieciešamību. Voltērs, Monteskjē, Ruso, Didro un citi autori paredzēja reformas un izmaiņas monarhijas ietvaros- tas bija apgaismotais absolūtisms.…