Nobeigumā autore secina, ka ‘’mīlestības vasara’’, lai gan, bijusi līdz tam brīdim vēl kas nebijis un nepieredzēts, tomēr tā sniegusi arī neaizmirstamu pieredzi tiem, kas uz hipiju kustību raudzījušies no malas. Vai savādāk hipiju uzskati būtu izplatījušies visā pasaulē, ja vien tie, kas viņiem sekoja līdzi uz Hait-Ešberiju, par to nerunātu? Šķiet, ka pasaule nebūtu tāda, kāda tā ir šodien, ja vien 1967. gadā hipiji nebūtu sevi pierādījuši kā vienotu kustību. Pateicoties šai kontrkultūrai un vēl jo vairāk tam, ka bija ‘’mīlestības vasara’’, šodien mēs zinām tādu mūzikas stilu kā roku, jo tas radās balstoties uz skābes(acid) roku, kas, savukārt radās tovasar – 1967. gadā. Pateicoties tai, esam iepazinuši arī plakātu mākslu un krāsainu ģērbšanās stilu. Kas zina, vai šodien pasaules iedzīvotāji būtu tik izglītoti narkotiku nodarītā posta jautājumos, ja vien izklaidējoties Hešberijā(Hait-Ešberijā), hipiji nebūtu tās lietojuši tik pārgalvīgi un tik lielā daudzumā. Un, lai gan ‘’mīlestības vasara’’ un hipiju oficiālais pastāvēšanas laiks bija gana īss, autore secina, ka šis laiks ir sniedzis to, ko pasaule nebūtu sasniegusi bez tā. …