Ilgāku laiku atrodoties PSRS sastāvā Baltijas valstīm „apnika” būt neatkarīgām, un tādēļ sāka veidoties dažādas neatkarības kustības un pretošanās pastāvošajai varai un iekārtai. 1989. gadā nacionālās neatkarības kustībās Baltijā iesaistījās visplašākās tautas masas. Visu trīs Baltijas valstu neatkarības kustības cieši koordinēja savu darbību ar Baltijas Tautas fronšu asamblejas starpniecību. 1989. gada 23. augustā asambleja noorganizēja pasākumu „Baltijas ceļ”". Apmēram divi miljoni Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju sadevās rokās nepārtrauktā ķēdē uz ceļa no Tallinas līdz Viļņai – cauri galvaspilsētām... Mani pārsteidza fakts, ka ļaudis tiešām cēlās un gāja, un sadevās rokās. Zinot cik slinks mēdz būt cilvēks, es apbrīnoju gribasspēku panākt kaut ko savu, un secinu vienīgi to, ka PSRS slogs cilvēkiem bija apnicis – tauta kāroja pēc neatkarības. Bet ar šo akciju, viņi tomēr panāca kaut ko – akcija pievērsa Baltijai visas pasaules plašsaziņas līdzekļu uzmanību kā grandioza nevardarbīga pretošanās akcija. Un, manuprāt, ceļā uz neatkarību, tas jau bija kaut kas, tā teikt, pirmais solis...
Fakts, ka 1990. gadā Baltijas republiku parlamentu vēlēšanās vairākumu ieguva neatkarības piekritēji, ir neapstrīdams. Tā paša gada 4. maijā tika pasludināta Latvijas Republikas neatkarība, pirms tam neatkarības tika pasludinātas arī Lietuvā un Igaunijā. Pēc neatkarības pasludināšanas visās Baltijas valstīt iestājās savdabīgs divvaldības laiks. Valstis it kā sāka izstrādāt neatkarīgām valstīm atbilstošu likumdošanu u.c., bet tajā pašā laikā valstu teritorijās turpināja darboties padomju varas iestādes. Situāciju sarežģīja tas, ka PSRS prezidents M. Gorbačovs ar saviem dekrētiem „atcēla” Baltijas valstu neatkarības deklarācijas un paziņoja, ka Baltijas republikās paliek spēkā Padomju Savienības likumdošana. Sabiedrība bija sašķelta un satricināta. Daudzi bija vīlušies, jo cerējuši, ka neatkarība tiks pasludināta un notiks ātra valsts tālāk eja uz uzplaukšanu, taču, kā zināms, tā nenotika. Un šo situāciju nolēma izmantot PSRS kompartija. Tā deva pavēli padomju armijas Baltijas kara apgabala pavēlniecībai veicināt vietējo valdību gāšanu.
…
