19. gadsimtu latviešu kultūrā varētu nosaukt par milzu progresa gadsimtu, kad bezspēcīgais, vācu muižniecībai pakļautais latvietis, kurš labāk noliedza savu tautību un uzdevās par vācieti, lai viņu nenosodītu, spēja pacelt galvu, iztaisnoties tā noniecinātāju priekšā un ar lepnumu pateikt: „Es esmu latvietis.”
Tikai 19. gadsimtā Herders mudina daudzas Eiropas valstis (tajā laikā vēl ne neatkarīgas), to tautas lepoties ar savu identitāti. Viņš palīdz apkopot folkloru, mudina to izkopt un attīstīt, nodot pēctečiem nevis aizmirst nebūtībā.
Ļoti svarīgas personas latviešu attīstībā ir tādi jaunlatvieši kā Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Juris Alunāns. Viņi bija izveidojuši aktīvistu pulciņu, kuru vācieši ar izsmieklu nodēvēja par jaunlatviešiem, un centās atrast veidus, kā celt latviešu tautas pašapziņu.…