Daudzas, kuras bijušas topošās māmiņas lomā saka, ka tā ir tīrākā emocionālā elle, kas iestājas, pēc tam dzīvē ir murgs. No 100% tikai kādi 10% vai pat mazāk nenožēlo par izdarīto abortu. Bet katra sieviete pati izlemj, kas viņām tajā brīdī ir svarīgāks un, viņuprāt, tajā brīdī pareizāko ceļu. Tāpēc es nepievienojos tiem daudzajiem cilvēkiem, kuri nosoda šīs sievietes, kuri vairums no tiem ir vīrieši, teiktdami, ka aborts ir bērnu slepkavība, bezatbildības kalngals utt. …
It īpaši šajos grūtajos laikos, kad Latvijā ir krīze, manuprāt, bērnus labāk neieplānot un nelaist pasaulē, ja ir gadījusies nevēlama grūtniecība. Es uzskatu, ka ja sieviete ir izvēlējusies grūtniecības pārtraukšanu, nevienam nav tiesību iejaukties un nosodīt viņas rīcību. Bet ir arī tādas sievietes, kuras slimību dēļ nespēj ieņemt bērnu un viņas sapņo par grūtniecību un uzskata to par Dieva dāvanu.