Par absolūtismu tiek uztverts laika periods no Luija XIV nākšanas pie varas līdz Franču revolūcijas sākumam un tam raksturīgās iezīmes ir absolūta varas koncentrācija un palielināšana valdnieka rokās, ierobežojot sabiedrības intereses. Mūsdienu sabiedrībā visizplātītāk absolūtisms ir zināms ar karaļa Luija XVI patvaldniecisko varu un izteiktu Francijas militāro spēku un varenību dažādākajās sadzīves jomās. Tomēr ir jāsaprot, ka absolūtisms pastāvēja arī citviet Eiropā.
Absolūtisma pamatā ir valdnieku centieni pakļaut visus iespējamos sāncenšus un traucēkļus, piemēram, aristokrātiju, baznīcu, pusautonomos apgabalus un neatkarīgos pārstāvniecības orgānus, tādus kā Anglijas parlaments un franču Ģenerālštati. Saprotams, ka absolūtisma valdniekiem piemita varaskāre, tieksme pēc ietekmes un noteikti, ka arī harisma, kas viņus noveda pie ietekmes un panākumu gūšanas. Visatpazīstamākais no absolūtisma valdniekiem ir Francijas karalis Luijs XVI.
Karalis Luijs XVI jeb Saules karalis, kā viņš sevi dēvēja, atsķirībā no citiem tā laika valdniekiem, lielu nozīmi piešķīra sava vizuālā tēla veidošanai. …