17.gs. Eiropā bija raksturīgs ar absolūtu monarhiju rašanos. Ja līdz šim monarha vara bija kaut daļēji, bet limitēta, tad šajā laikā Eiropas monarhi pilnībā pārņēma gan likumdevējvaru, gan izpildvaru savās rokās. Sāka nostiprināties kapitālistiskā sistēma, tā nāca sairušā feodālisma vietā. Valsts tika identificēta ar nāciju un monarhu, kas valdīja tajā. Ģeogrāfiskie atklājumi veicināja rūpniecību un tirdzniecību, valdnieki nu jau uzturēja lielas armijas un floti, kas bija pastāvīgi. Palielinājās vēlme iegūt jaunas teritorijas, tāpēc šim laikam raksturīga liela politiskā nestabilitāte un militārie konflikti.
Absolūtisms. (1660.-1789.g)
Ticības kari Francijā, 30-gadu karš Vācijā un pilsoņu karš Anglijā bija vieni no iemesliem, kāpēc Eiropā bija nepieciešamas jaunas pārmaiņas, absolūtisma piekritēji sludināja, ka kārtību ieviesīs spēcīga, centralizēta valsts vara – visiem pilsoņiem ir jāpakļaujas savam Dieva ieceltam valdniekam.…